Saeimā rosina atcelt privātīpašniekiem "uzliktās klaušas" tīrīt mājām piegulošās ietves (4)

Komisijas sēdē tika skatīts jautājums par sāls lietošanas mazināšanu sniega kausēšanai ielās. Sākotnēji Satiksmes ministrijas un Rīgas domes departamentu pārstāvji informēja, par ceļu uzturēšanu ziemā un kā tiek mazināta sāls lietošana. Tika arī sniegta informācija, ka Rīgā tiek izstrādātas vadlīnijas sāls lietošanas mazināšanai.

Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns kritizēja pašlaik spēkā esošo kārtību, ka māju īpašniekiem jāuztur īpašumam piegulošās teritorijas.

Tas esot apgrūtinoši cilvēkiem, kuri strādā, jo viņi nevar snigšanas laikā atbrīvoties no darba un tīrīt sniegu. Arī sētnieka algošana dažu stundu darbam esot neefektīva. Turklāt no šī gada tikšot ieviestas minimālās sociālās iemaksas, kas darbaspēka algošanu ietves tīrīšanai sadārdzinās.

Viņaprāt, ietves jātīra mehanizēti un tas jādara pašai pašvaldībai. Leiškalns norādīja, ka atsevišķas pašvaldības šo regulējumu ir atcēlušas un pašas organizē ietvju uzturēšanu.

Arī apvienības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Armands Būmanis pauda, ka Rīgā pašvaldībai būtu jātīra koplietošanas teritorijas. Tīrīšanas iespējas privātpersonām esot ierobežotas un rezultātā kvalitāte var būt ļoti atšķirīga - viens īpašnieks ietvi notīra vienā laikā, cits citā, trešais visu izgrūž uz ceļa un pēc brītiņa sniegs tiek sastumts atpakaļ uz ietves. 

Būmanis piebilda, ka primāri būtu jāstrādā pie tā, lai nebūtu ko kausēt ar sāli, lai neveidotos sāls un sniega maisījums, pa kuru ir grūti pārvietoties. 

Viņš norādīja, ka Latvijā netiek izmantota iespēja, kuru salīdzinoši plaši izmantojot Skandināvijā - ar elektrību sildīt atsevišķus ielu un ietvju posmus, piemēram pieturvietas, vietas ar intensīvu kustību u.c. Tas esot ļoti efektīvs un ātrs risinājums.

Vides konsultatīvās padomes pārstāvis Jānis Sprūds aicināja pieņemt kopīgus noteikumus par to, kā tīrīt ielas, ietves un veloceliņus, lai būtu vienoti noteikumi un pašvaldībām nevajadzētu katrai atsevišķi cīnīties ar sniega sālīšanu un noteikt sodus par noteikumu nepildīšanu.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa norādīja, ka primāri ir jāatceras par cilvēku drošību. 

Pašvaldības rīkojoties savu budžetu iespēju robežās, un kamēr tām nebūs atbilstoša finansējuma, atteikties no sāls lietošanas būšot grūti, taču pašvaldības meklējot iespējas, kā samazināt sāls lietošanu. 

Kā ziņots, pirms gandrīz gada notikušajā apakškomisijas sēdē par ceļu uzturēšanu atbildīgās iestādes nesaskatīja iespējas atteikties no sāls izmantošanas brauktuvju kopšanai ziemā. Tomēr Vides apakškomisija toreiz nolēma vērsties Rīgas domē, mudinot strādāt pie mazāka apjoma sāls izmantošanas.