Kāpēc suņi mēdz aprakt kaulus? (1)

“Iemesls, kāpēc suņi reizēm kaut ko aprok, ir tāds, ka viņi vēlas to saglabāt vēlākam laikam. Kad tu nezini, kādā brīdī tiksi pie nākamās maltītes, pārpalikumu paglabāšana ir visai jēdzīga,” zinātnes izdevumam “Live Science” skaidroja profesionāls suņu treneris un uzvedības konsultants Teoti Andersons. 

Kaula aprakšanas akts ir tāds kā ēdiena saglabāšanas process, proti, ēdiena pārpalikumi tiek noglabāti, lai tos varētu apēst vēlāk. Tāda veida uzvedība ir ļoti izplatīta citu dzīvnieku - piemēram, dažu putnu un zīdītāju sugu – vidū. Tā rīkojas arī mājas suņa sencis pelēkais vilks.

Lai arī vilki, kuri ir pazīstami ar savām viltīgajām medīšanas prasmēm, medību vietā mēdz palikt pietiekami ilgi, lai pilnībā notiesātu savu upuri, reizēm tie aprok neapēstās daļas drošā vietā, rakstīts 1976. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Ethology”. 

Šajā pašā pētījumā parādīts, ka pat vilku mazuļi mēdz paglabāt ēdienu un mainīt slēptuvi, lai to neatrastu citi mazuļi. Tieši tāpēc, ja tu redzi, ka tavs suns mājas pagalmā rūpīgi aprok kaulu, tad zini – viņš vienkārši seko sava “iekšējā vilka” instinktam. 

Lielākajai daļai suņu mūsdienās barība nav jāslēpj un jāglabā vēlākam laikam, jo parasti saimnieki savu mīluli nodrošina ar pārtiku, tomēr tas nenozīmē, ka suņa instinkti ir pazuduši. Dažreiz lietu aprakšanas instinktam nav nekāda sakara ar ēdiena paglabāšanu. Norokot kādu objektu, suns var izrādīt patiku pret to un vēlmi spēlēties ar to vēlāk. Tas arī var būt veids, ar kādu nogarlaikojušies suņi cenšas pievērst sava saimnieka uzmanību vai mazināt stresu. 

Dažas suņu šķirnes ir vairāk tendētas uz lietu aprakšanu nekā citas. Piemēram, terjeri mēdz biežāk aprakt ēdienu vai citas lietas pilnīgi bez iemesla. 

“Suņi, kas ir īpaši paredzēti medībām, bieži mēdz aprakt mantiņas, kaulus vai kārumus. Tāpēc nav nekas neparasts, ja, piemēram, taksis zem spilvenu kaudzes paslēpj kaulu,” stāstīja Andersons. 

Suņi, kuri veido “krājumus”, tos mēdz apmeklēt vēlāk, kad vien iepatīkas. Daži suņi aprok kādu kārumu un tad to ignorē nedēļu. Citi suņi var apglabājamās lietas slēptuvi mainīt pat 20 reizes, līdz aprok to uz ilgāku laiku. Daži suņi mēdz arī pilnībā aizmirst par aprakto kārumu. 

Tomēr, ja suns ilgi neiet pakaļ savam apraktajam dārgumam, tas ne vienmēr nozīmē, ka viņš to ir aizmirsis. Suņiem ir pārsteidzoši laba oža, kas ir 10 līdz 100 tūkstošus reižu spēcīgāka par cilvēka ožu, tāpēc objekta atrašanās vietas aizmiršana sunim nav liela problēma. 

Kādas vēl lietas suņi mēdz aprakt, izņemot kaulus? Andersons pastāstīja, ka tās ir visdažādākās. 

“Reiz es pazinu suni, kurš mēdza aprakt akmeņus. Man nebija ne jausmas, kāpēc akmeņi viņam bija tik īpaši, tomēr viņš tos patiešām mīlēja,” teica Andersons.