ES dalībvalstīs aicina noteikt "adekvātu minimālo algu" (5)

Kā informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, EP ieskatā, apgalvojums, ka "darbs ir vislabākais līdzeklis pret nabadzību", mūsdienās ne vienmēr ir patiess nozarēs, kur ir zemas algas, vai nestabili un nestandarta darba nosacījumi. Tāpēc EP deputāti prasa Eiropas Komisijai (EK) un ES dalībvalstīm iekļaut nodarbinātu personu nabadzības novēršanu kopējā ES nabadzības izskaušanas mērķī.

EP deputāti atzinīgi vērtē EK ierosināto ES direktīvu par adekvātu minimālo algu, un norāda, ka tā ir svarīgs solis, lai nodrošinātu, ka ikviens var nopelnīt ar savu darbu un piedalīties sabiedrības dzīvē. Viņi uzsvēra, ka

ar direktīvu būtu jāgarantē, ka tiesību aktos noteiktās minimālās algas vienmēr tiek noteiktas virs nabadzības sliekšņa.

Deputāti arī uzsvēra, ka ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka darba devēji no minimālās algas neatskaita izmaksas, kas jāsedz, lai veiktu darbu, piemēram, izmaksas, kas saistītas ar uzturēšanos, nepieciešamo apģērbu, instrumentiem, individuālo aizsardzību vai citu aprīkojumu.

Pēc EP domām, tiesību akti par par minimālajiem darba nosacījumiem ir jāīsteno attiecībā uz visiem darba ņēmējiem. Tas jo īpaši attiecas uz nestandarta darba ņēmējiem "gadījumdarbu digitālajā ekonomikā", jeb tiešsaistes platformu darbiniekiem, kas bieži strādā neregulētos apstākļos.

Deputāti akcentēja, ka arī uz šādiem darba ņēmējiem jāattiecina spēkā esošie darba tiesību akti un sociālā nodrošinājuma noteikumi, un jānodrošina, ka platformās nodarbinātie spēj veidot darba ņēmēju pārstāvības un apvienoties, lai noslēgtu koplīgumus.

Tāpat deputāti pauda aicinājumu dalībvalstīm ātri transponēt un pilnībā īstenot direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru. Savukārt, ņemot vērā, ka sievietes ir neaizsargātākas pret nabadzības riskiem nekā vīrieši, ir jānovērš darba algas atšķirības starp dzimumiem un jānodrošina piekļuve cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai bērnu aprūpei. Rezolūciju EP pieņēma ar 365 balsīm par, 118 pret un 208 atturoties.

Krastiņš vērsa uzmanību, ka saskaņā ar "Eurostat" definīciju, indivīds ir pakļauts strādājošo nabadzības riskam, strādājot vairāk nekā pusi no gada, bet saņemot ikgadējo izmantojamo ienākumu zem 60% no valsts mājsaimniecības vidējā ienākuma līmeņa.

"Eurostat" dati liecina, ka 2018.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 9,4% Eiropas strādājošo. Zemās algas daudzās dalībvalstīs nav augušas tādā pašā tempā kā citas algas, saasinot ienākumu nevienlīdzību un strādājošo nabadzību un samazinot zemo atalgojumu saņēmēju spēju tikt galā ar finansiālām grūtībām.