Pasaule kabatā ⟩ Vai Mjanmas nākotne ir Ķīnas rokās? (1)

CopyLinkedIn Draugiem X
Toms Rātfelders Pasaule kabatā
Toms Rātfelders Pasaule kabatā Foto: TVNET

Raidījumā «Pasaule kabatā» turpinām sekot pasaules mediju pulsam un runāt par apvērsumu Mjanmā. Šajā nedēļā valstī norisinās masveida protesti, kuru mērķis ir panākt aizturētās premjerministres Aunas Sanas Su Či atbrīvošanu. Liela ietekme šajā stāstā ir arī kaimiņvalstij Ķīnai, par kuru pastāstīt vairāk lūdzām Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāju Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu.

Ķīnas pozīcija Mjanmas apvērsuma ietvaros

Diskusijas ietvaros Čerenkova piekrīt, ka armijas izdarītu apvērsumu Mjanmā Ķīna uztver ar dalītām jūtām. No vienas puses Rietumu starptautiskās sankcijas, ar kurām Mjanma var saskarties pēc armijas nākšanas pie varas, šo valsti var tuvināt Pekinas orbītai (Mjanma ir tradicionāli mēģinājusi balansēt starp Ķīnu un Rietumvalstīm). No otras puses, Ķīnai ļoti nepatīk pēkšņi, haotiski satricinājumi, kuri potenciāli var dot precedentu lielākai starptautiskajai intervencei. Papildus tam Ķīnai ar Aunas Sanas Su Či valdību bija arī ļoti labas ekonomiskas attiecības, un Pekina nav ieinteresēta, lai Mjanmā tiktu piešķilta jauna liesma etniskajam konfliktam, kurš potenciāli varētu destabilizēt valsts dienvidu teritorijas. Pētniece atgādina, ka Auna Sana Su Či ir savulaik tikusies ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu. Tāpat arī Ķīnas ekvivalents Rietumu ārlietu ministram – valsts padomnieks Van Sī savās runās ir vairākas reizes paudis Aunas Sanas Su Či valdībai savu atbalstu.

Pētniece atgādina, ka Ķīna ļoti iestājas par suverenitātes principa ievērošanu starptautiskajās attiecībās un ir ļoti uzsvērusi nepieciešamību katrai pasaules valstij pašai risināt savas problēmas.

Tas ir tāpēc, ka 19. gadsimtā Ķīna bija kaut kas līdzīgs puskolonijai un aktīvi piedzīvoja Rietumvalstu intervenci savās iekšējās lietās. Šā iemesla dēļ Ķīna Mjanmas notikumos neiesaistīsies tik ilgi, kamēr vien nebūs skarti tās ekonomiskie ieguldījumi.

Par ekonomisko dimensiju runājot, Bērziņa-Čerenkova norāda, ka Mjanma ir viens no atspēriena punktiem Ķīnas piekļuvei pasaules tirdzniecības ceļiem un arī var tikt izmantota kā tramplīns starpkontinentālajiem infrastruktūras projektiem. Mjanma ir arī viens no Pekinas vārtiem uz Dienvidaustrumāzijas reģionu kopumā.

Foto: AP/Scanpix

Visbeidzot, Bērziņa-Čerenkova arī saka, ka Ķīna nekādā gadījumā nav ieinteresēta, lai tai tiktu uzvelta atbildība par notiekošo Mjanmā. Tas tāpēc, ka pagaidām Ķīna savā ārpolitikā liek lielu uzsvaru uz atbildīgas lielvaras tēla veidošanu un aktīvi cenšas iesaistīties jaunas starptautiskās kārtības konstruēšanā. Līdz ar to – tai ir nepieciešams uzturēt koleģiālas attiecības ar Rietumvalstīm un iekļauties starptautiskajās ekonomiskajās saitēs.

Tomēr jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka Ķīna Mjanmas protestu ietvaros spēlē ārkārtīgi būtisku lomu un tai nepieciešamības gadījumā ir iespēja tronī nosēdināt sev izdevīgu spēlētāju. Ķīnas priekšrocība atšķirībā no ASV un citām Rietumvalstīm ir arī spēja efektīvi sadarboties ar nedemokrātiskiem režīmiem. Pētniece gan neizslēdz scenāriju, ka Ķīnas atbalstu varētu pavadīt papildu ekonomiski noteikumi – Mjanmas nostādīšana arvien lielākā atkarībā.

Mjanmas sabiedrības protesti, visticamāk, Ķīnu neskars

Neskatoties uz to, ka sabiedrības masveida protesti nereti mēdz izplatīties ārpus valstu robežām, Bērziņa-Čerenkova neuzskata, ka Ķīnā tuvākajā nākotnē iespējama masveida sacelšanās pret valdošo režīmu. Viņa atzīmē, ka arī Ķīnā ik gadu notiek līdz pat 11 tūkstošiem dažādu reģionāla mēroga protestu, parasti pret vietējo varu, taču tie vēl nekad nav izvērtušies par masveida protestu pret centrālo valdību. Bērziņa-Čerenkova piekrīt, ka Ķīnas valdība šādu scenāriju gluži vienkārši nepieļautu.

Pētniece uzskata, ka Mjanmas pilsonisko sabiedrību ir aktivizējis aptuveni 10 gadus ilgais demokratizācijas periods un valdības maiņa, savukārt Ķīnā šādas pārmaiņas nav notikušas.

Tādēļ viņa uzskata, ka abu valstu pilsoniskās sabiedrības aktivitāti nevar salīdzināt. Tāpat jāņem vērā, ka Ķīnā atšķirībā no Mjanmas ir augsti attīstītas sabiedrības uzraudzības tehnoloģijas, kas daudz efektīvāk ierobežo protestus.

Hibrīdtaktika un «zaļie cilvēciņi» – potenciālās Ķīnas iejaukšanās iespējas Mjanmā

«Ķīna ir hibrīdtaktiku čempione gan Dienvidāzijas reģionā, gan globāli,» uzskata Bērziņa-Čerenkova, tādēļ ir pārliecināta, ka Ķīna jau šobrīd noteikti izmanto hibrīdtaktikas, lai situāciju Mjanmā noregulētu sev vēlamā virzienā. «Ir miljons «zaļo cilvēciņu» variantu, kādus var izmantot, neievedot regulārās armijas daļas,» norāda Bērziņa-Čerenkova.

Foto: twitter/Reuters

Āzijas izaicinājumi un Covid-19 krīze – vai šķērslis «Ķīnas gadsimtam»?

Komentējot apgalvojumu, ka 21.gadsimts būs «Ķīnas gadsimts», Bērziņa-Čerenkova uzsver - «paši ķīniešu ārpolitikas veidotāji saka, ka Ķīnas stabilitāte ir atkarīga no Āzijas stabilitātes». Viņa skaidro, ka, ņemot vērā Āzijas reģiona strukturālos izaicinājumus, tajā skaitā arī sāncensību ar Indiju un Japānu, pētnieku starpā nav vienprātības par Ķīnas dominanci. Tajā pašā laikā «21. gadsimts būs gadsimts, kurā Ķīna būs problēma daudziem» – uzskata Bērziņa-Čerenkova. Viņa atgādina, ka pēdējo gadu laikā gan NATO, gan Eiropas Savienība ir izcēlusi nepieciešamību līdzsvaroties pret Ķīnas ietekmi, un ir redzams, ka Ķīnu aizvien vairāk uzskata par lielvaru galveno problēmu 21. gadsimtā.

Runājot par Covid-19 pandēmijas sekām Ķīnas ietekmei, pētniece norāda, ka globālās pandēmijas rezultātā Ķīna ir pārorientējusi savas starptautiskās prioritātes.

Ņemot vērā, ka ekonomiskā krīze radījusi būtiskus traucējumus iepriekš izceltajiem «cietās» infrastruktūras projektiem, Ķīna pagājušajā gadā likusi uzsvaru uz t.s. «veselības Zīda ceļu» un «digitālo Zīda ceļu». Tomēr projekti noteikti tiks turpināti, jo Ķīnai ir īpaši būtiski atbrīvoties no ģeogrāfiskajiem šķēršļiem, piemēram, iegūstot piekļuvi dziļajiem ūdeņiem un dabas resursiem. Pētniece uzsver, ka tieši šie strukturālie ierobežojumi ir iemesls Ķīnas reālisma loģikai, kas liek nolikt ideoloģiskus apsvērumus otrajā plānā.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu