Pandēmijas dēļ daļa Latvijas iedzīvotāju domājuši par dzīvesvietas maiņu

FOTO: Unsplash

Aptaujājot Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem, dati liecina, ka Covid-19 pandēmijas dēļ par dzīvesvietas maiņu domājuši 35% Latvijas iedzīvotāju.

18% Latvijas iedzīvotāju vēlētos dzīvot privātmājā, bet 11% plašākā mājoklī, un visbiežāk tā norādījušas ģimenes ar bērniem. Savukārt 4% iedzīvotāju vēlētos dzīvot mazāk apdzīvotā vietā.

Tomēr ne visi, kuri pandēmijas laikā domājuši par dzīvesvietas maiņu, to vēlētos lielāku - 3% minējuši, ka vēlētos ekonomiskāku un kompaktāku mājokli, un būtiski biežāk to atzinuši jaunieši līdz 30 gadiem vai iedzīvotāji virs 60 gadiem.

Tāpat aptaujā secināts, ka Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji retāk domājuši par dzīvesvietas maiņu - to apsvēruši 30% Lietuvas un 20% Igaunijas iedzīvotāju, visbiežāk arī norādot, ka vēlētos privātmāju vai plašāku mājokli.

Neierobežota budžeta gadījumā mājokli priekšpilsētā izvēlētos 32% Latvijas iedzīvotāju, savukārt lauku teritorijā - 28% Latvijas iedzīvotāju. Līdzīga ir arī Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju izvēle - priekšpilsētā vēlētos dzīvot 28% Lietuvas un 34% Igaunijas iedzīvotāju, bet laukos attiecīgi 27% un 31%.

Pēc aptaujas datiem, dzīvesvieta pilsētas centrā vai vecpilsētā vismazāk interesē Latvijas iedzīvotājus - pilsētas centrā vai vecpilsētā vēlētos dzīvot 10%, savukārt Lietuvā un Igaunijā šādu vēlmi izteikuši pa 15% iedzīvotāju. Dzīvesvietu mikrorajonos divreiz retāk izvēlētos Igaunijas iedzīvotāji - 5%, salīdzinot ar 11% Latvijā un Lietuvā. Savukārt Lietuvas iedzīvotāji biežāk nekā citi vēlētos dzīvot mazākās pilsētās - 16%, salīdzinot ar 12% Latvijā un 9% Igaunijā.

Aptauja veikta 2021.gada janvāra beigās. Aptauju veica banka "Citadele" un pētījumu aģentūra "Norstat", katrā Baltijas valstī aptaujājot 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Uz augšu
Back