Uzņēmēji prasa nekavējoties izstrādāt atbalsta programmu Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai

Vēstuli ar aicinājumu rīkoties uzņēmēju organizācijas nosūtījušas Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV), Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai.

Aicinājumu valdībai parakstījis Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle Ligita Turnere, Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas tautsaimniecība piedzīvo vienu no dziļākajām krīzēm pēdējo desmit gadu laikā, tāpēc ir nepieciešams izmantot visus jau šobrīd pieejamos līdzekļus nekavējošām investīcijām tautsaimniecības atbalstam un attīstībai.

Organizācijas atgādina, ka EK 2020.gada maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu, kas palīdzētu novērst Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas. Plāna mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tās, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku. Arī Latvijā atbildīgās ministrijas ir sagatavojušas Latvijas Atveseļošanas un noturības plānu, ko paredzēts apstiprināt Ministru kabinetā un iesniegt EK.

Uzņēmējus pārstāvošās organizācijas tomēr paudušas satraukumu, ka Latvijā sagatavotajā plānā uzņēmējdarbības atbalstam paredzēts novirzīt tikai 18% no kopējā finansējuma. Uzņēmēji uzsver, ka tas nesasniegs Eiropas Savienībā (ES) noteikto mērķi - mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi, veicināt inovācijas un pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku. "Mūsuprāt, būtu jāpārskata sagatavotās prioritātes tā, lai lielākā daļa no finansējuma tiktu novirzīta uzņēmējdarbības atbalstam, krīzes pārvarēšanai un konkurētspējas palielināšanai," teikts vēstulē.

Organizācijas arī pauž neapmierinātību ar lēnajiem plāna ieviešanas tempiem. Tiek norādīts, ka uzņēmējiem ir virkne augstas gatavības projektu, kas virzīti uz ekonomikas transformāciju un produktivitātes celšanu, jaunu, inovatīvu produktu izstrādi un ražošanu, importa aizstāšanu un konkurētspējas veicināšanu, kuru paātrināta ieviešana veicinātu ātrāku krīzes pārvarēšanu.

Tāpat vēstulē uzsvērts, ka eksportējošo ražošanas nozaru asociācijas 2020.gada nogalē ir konsultējušās ar EK par uzstādījumiem valsts atbalstam Eiropas atveseļošanas plāna ietvaros, un ir saņemta atbilde, ka nacionālajām valdībām tiks dota augstas pakāpes brīvība noteikt laika un līdzekļu sadalījuma prioritātes.

Lai Latvija pilnvērtīgi un savlaicīgi izmantotu krīzes pārvarēšanai pieejamo atbalstu, uzņēmēju organizācijas uzskata, ka valdībai nekavējoties ir jāizstrādā un jāapstiprina Industriālās inovācijas, Jaunu produktu attīstības, Digitālās transformācijas un Energoefektivitātes paaugstināšanas uzņēmējdarbībā atbalsta programmas. Organizāciju ieskatā tas ir jādara vēl pirms programmu apstiprināšanas EK un vēlams ar 2021.gada otro pusgadu sākt šo programmu īstenošana un līdzekļu novirzīšana uzņēmējiem. Tāpat jāparedz krīzes laikā jau veikto investīciju un uzsākto projektu attiecināšana atbalsta programmu finansēšanai, pirms programmu un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas.

Kā ziņots, Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna projekts ir iesniegts izvērtēšanai EK, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pēc viedokļa saņemšanas no EK un sabiedriskās apspriedes rezultātiem, plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots.

FM piebilda, ka ieviešanas nosacījumi konkrētiem investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Ministrijā prognozēja, ka līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.

ES Atveseļošanas fondā Latvijai ir iezīmēti 1,6 miljardi eiro.

Ministrijā skaidroja, lai EK apstiprinātu dalībvalstu Atveseļošanās plānus un piešķirtu finansējumu, būtisks pamatnosacījums ir ES Padomes rekomendāciju ievērošana. Tādēļ Latvija plāna izstrādē īpaši ņēma vērā ES Padomes noteiktās rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei.

FM minēja, ka projektā iestrādātas tādas rekomendācijas kā investīciju novirzīšana zaļajai pārveidei un digitālajai pārejai, ieguldījumu koncentrēšana uz inovācijām un ilgtspējīgu transportu un digitālo infrastruktūru. Sociālās iekļaušanas jomā ņemtas vērā rekomendācijas veselības sistēmas noturības un pieejamības stiprināšanai, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem.

Tāpat tiks strādāts, lai mazinātu krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tostarp izmantojot elastīgu darba režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu. Savukārt pārvaldības jomā plānots īstenot tādu ES Padomes rekomendāciju kā publiskā sektora atbildības un efektivitātes uzlabošana, kā arī interešu konfliktu novēršana, īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem.

FM arī norādīja, ka otrs pamatnosacījums ir tas, ka plānotajām investīcijām ir jābūt saistītām ar reformām. Plānā vispirms jāietver mērķi un nepieciešamās reformas mērķu sasniegšanai, investīcijas to īstenošanai, kā pēdējos iekļaujot konkrētus projektus, ar kuriem iecerēts mērķus sasniegt.

Darbs pie Latvijas plāna ieviešanas tika organizēts sešos virzienos - klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara.

No Atveseļošanās plāna līdzekļiem, pēc EK ieteikumiem, 20% plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% - klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 330 miljonus eiro, veselības nozares projektiem - 181,5 miljonus eiro, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām - 165 miljonus eiro, bet likuma varas stiprināšanai - 33 miljonus eiro.