Prognozes Eiropai: Situācija ir smaga, taču var redzēt gaismu tuneļa galā (4)

Foto: Paula Čurkste/LETA

Eiropā joprojām turpina plosīties koronavīrusa pandēmija, kuras dēļ cieš ekonomika. Daudzviet jauno saslimšanas gadījumu skaits pieaug, tāpat palielinās bažas par jaunu un lipīgāku vīrusa paveidu izplatīšanos. Tieši tādēļ visā Eiropā ir noteikti stingri ierobežojumi. Tomēr – ir pamats piesardzīgam optimismam.

Eiropas ekonomikas prognozes šī gada ziemai paredz, ka gan šogad, gan nākamgad eirozonas ekonomika augs par 3,8%. Ja precīzāk, tad šī gada izaugsme būs 3,7%, bet nākamā gada izaugsme – 3,9%.

Eirozonas un Eiropas Savienības valstu ekonomikas pirmskrīzes ekonomiskos rādītājus varētu sasniegt ātrāk, nekā prognozēts pirms pusgada. Straujākā izaugsme varētu sekot šī gada otrajā pusē un nākamā gada sākumā.

Eiropas Savienības prognozēs par ekonomiku teikts, ka 2020. gada trešais ceturksnis iezīmēja “veselīgu izaugsmi”, taču tā apstājās, ņemot vērā Covid-19 otrā viļņa sākšanos. Ņemot vērā, ka joprojām spēkā ir dažādi ierobežojumi, 2021. gada pirmais ceturksnis tiks noslēgts ar lejupslīdi.

Ekonomiskā izaugsme labākajā gadījumā sāks augt pavasarī, savukārt vasarā iegūs nozīmīgu kāpumu – tas saistīts ar vakcinācijas programmu Eiropā un to, ka agri vai vēlu saslimstībai ir jāmazinās, un līdz ar to – būs iespējams mazināt ierobežojumus.

Tomēr jāpiebilst, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs krīzes ietekme atšķiras, un arī atlabšanas ātrums būs katrai valstij individuāls.

Eiropas Savienības ekonomiskajās prognozēs teikts, ka inflācija eirozonā palielināsies no 0,3% pagājušajā gadā līdz 1,4% šogad. Inflācijas prognozes Eiropas Savienībai un eirozonai ir palielinājušās, salīdzinot ar rudeni, bet patēriņa cenu kāpums būs mērens.

Tāpat pastāv dažādi riski, kas joprojām ir augsti. Lielākais negatīvais risks ir saistīts ar nespēju ierobežot pandēmiju, kā arī to, ka vakcinācijas programma varētu nenostrādāt tik labi kā cerēts. Ar to ir saistīts risks, ka kavēsies vakcinācijas programmas īstenošana, kas, savukārt, liks paildzināt dažādos ierobežojumus. Pastāv risks, ka krīze radīs dziļas rētas Eiropas Savienības ekonomiskajā un sociālajā izaugsmē, ņemot vērā iespējamo bankrotu vilni un masveida darba zaudējumus. Tas var ietekmēt arī finanšu sektoru, radīt nopietnu bezdarba krīzi un padziļināt nevienlīdzību.

Pozitīvie riski ir saistīti ar iespējamību, ka vakcinācija var palīdzēt ātrāk samazināt saslimstības izplatību, līdz ar to – var palīdzēt ātrāk atcelt dažādus ierobežojumus. Eiropas Savienības atveseļošanās fonds var palīdzēt valstīm sasniegt spēcīgāku izaugsmi.

Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis sacīja, ka jaunākās prognozes dod cerību lielas neskaidrības laikā.

“Potenciālā izaugsme jau šī gada otrajā pusē rāda, ka mēs jau drīz varētu būt tikuši pāri krīzes smagākajam posmam.

Spēcīga Eiropas atbilde būs ļoti svarīga, lai atbildētu uz tādiem izaicinājumiem kā bezdarbs, vājš uzņēmējdarbības sektors un pieaugoša nevienlīdzība. Mūsu atveseļošanās mehānisms ļaus atbalstīt ekonomikas atlabšanu, ko veicinās vakcinācijas programma un situācijas uzlabošanās arī globālā līmenī,” sacīja Dombrovskis.

Savukārt Eiropas komisārs ekonomikas jautājumos Paolo Džentiloni norādīja, ka eiropieši dzīvo ļoti izaicinošos laikos, kad mūsu dzīvēs joprojām spēcīgu lomu spēlē pandēmija. Tomēr – ir redzama gaisma tuneļa galā.

“Ar katru mēnesi vakcinēto skaits palielinās, un ir cerības, ka tas ļaus jau tuvākajos mēnešos atvieglot ierobežojumus, tādējādi – vasarā mēs varētu atgriezties pie ekonomikas izaugsmes. Eiropas Savienība pie pirmskrīzes IKP līmeņa varētu atgriezties 2022. gadā, kas ir agrāk, nekā prognozēts iepriekš. Tomēr mēs ņemam vērā dažādus riskus, kā, piemēram, jaunu vīrusa mutāciju izplatību un globālo epidemioloģisko situāciju.

Esmu pārliecināts, ka mums izdosies tuvāko gadu laikā sasniegt un pārsniegt šodienas prognozes,” sacīja Džentiloni.

Ceturtdien Eiropas Komisija publiskoja Eiropas ekonomikas ziemas prognozes. Nākamās prognozes tiks publiskotas maijā, kad nāks klajā pavasara prognozes.

Svarīgākais
Uz augšu