Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropadomes vadītāji piektdien parakstījuši Atveseļošanas un noturības mehānismu, kura mērķis ir palīdzēt Eiropas Savienības (ES) valstīm mazināt Covid-19 pandēmijas sekas.
Mehānisma ietvaros ar dotācijām un aizdevumiem kopumā 672,5 miljardu eiro apmērā dalībvalstis varēs finansēt pasākumus, kuru mērķis ir mazināt pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas.
Liela daļa no šīs summas - 312,5 miljardi eiro - aizies dotācijās investīcijām un reformām ES dalībvalstīs. Lai piekļūtu šiem līdzekļiem, valdībām līdz 30.aprīlim jāiesniedz plāni, kuros izklāstīti iecerētie pasākumi.
Pārējie līdzekļi dalībvalstīm būs pieejami kā aizdevumi.
Atveseļošanās un noturības mehānismu ES dalībvalstu vārdā Briselē parakstīja Portugāles premjerministrs Antonio Kosta. Portugāle kopš 1.janvāra ir ES prezidējošā valsts.
Dokumentus parakstīja arī EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli. Parakstīšanas brīdī klāt bija arī Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Līdz ar šo dokumentu parakstīšanu Atveseļošanās un noturības mehānisms ir oficiāli stājies spēkā. Tomēr, visticamāk, paies vēl vairāki mēneši, līdz valstis saņems palīdzību šī mehānisma ietvaros.
Eiropas Komisija (EK) izvērtēs katras valsts plānu, kurā izklāstīti iecerētie pasākumi, un pēc tam ES dalībvalstīm katrs plāns būs jāapstiprina.
Preses konferencē pēc dokumentu parakstīšanas Leiena sacīja, ka līdz šim 19 valstis iesniegušas detalizētus plānus, bet septiņas pašreiz diskutē ar EK par principiem.
Leina sacīja, ka reformu plāni aptver plašu jautājumu loku, sākot no valsts finanšu ilgtspējas un beidzot ar nodokļiem, sociālo drošību un valsts iepirkuma noteikumiem.
"Tas ir milzīgs darbs," norādīja Leiena.
Valstīm arī vismaz 37% no plāna budžeta jāatvēl klimata mērķiem un vismaz 20% - digitalizācijai. Šīs prasības daudzos plānos vēl nav iestrādātas, atklāja kāda ES amatpersona.
Valsts plānam jābūt ar ilgstošu sociālo un ekonomisko ietekmi, tam jāparedz plašas reformas un pasākumi investīciju projektu īstenošanai, un tas nedrīkst būtiski apdraudēt ES vides mērķu izpildi.
EK piektdien arī pieņēma tehniskās vadlīnijas, lai dalībvalstis varētu, vadoties no tām, novērtēt, vai ierosinātie pasākumi nekaitēs videi.
Taču, vai EK reāli būs pieejama nauda, ko izsniegt, atkarīgs no tā, vai dalībvalstu parlamenti atļaus ES kopīgi aizņemties naudu finanšu tirgos fonda vajadzībām.