/nginx/o/2021/02/09/13620446t1h237e.jpg)
Satversmes tiesa (ST) 10.februārī ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā, kurā tika apstrīdētas normas, kas noteica minimālās invaliditātes pensiju apmēru, jo apstrīdētais regulējums ir grozīts un mainījies pēc būtības, informēja tiesā.
Lieta iepriekš tika ierosināta pēc tiesībsarga Jura Jansona pieteikuma. Tiesībsargs pauda nostāju, ka minimālās invaliditātes pensijas apmērs nav pietiekams personu ar invaliditāti pamatvajadzību apmierināšanai, un lūdza tiesu pārbaudīt likuma "Par valsts pensijām" 16.panta pirmās daļas otrā punkta un otrās daļas, kā arī "Noteikumu par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību" 2.2. un 2.3.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam, 91.panta otrajam teikumam un 109.pantam.
Likuma "Par valsts pensijām" 16.panta pirmās daļas otrais punkts (redakcijā, kas ir spēkā no 2021.gada 1.janvāra) nosaka, ka invaliditātes pensiju trešās grupas invaliditātes gadījumā piešķir invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī, kas ir 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 163 eiro.
Likuma "Par valsts pensijām" 16.panta otrā daļa (redakcijā, kas ir spēkā no 2021.gada 1.janvāra) nosaka, ka pirmās un otrās grupas invaliditātes gadījumos pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par attiecīgo invaliditātes pensijas aprēķina bāzi, proti, 136 eiro vai 163 eiro, kurai piemērots šāds koeficients: pirmās grupas invaliditātes gadījumā - 1,6, bet otrās grupas invaliditātes gadījumā - 1,4.
Izskatāmā lieta tika ierosināta par likuma "Par valsts pensijām" pirmās daļas 2.punktu un otro daļu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim. Likuma "Par valsts pensijām" 16.panta pirmās daļas 2.punkts noteica, ka invaliditātes pensiju trešās grupas invaliditātes gadījumā piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līmenī, bet likuma "Par valsts pensijām" 16.panta otrā daļa noteica, ka pirmās un otrās grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients: pirmās grupas invaliditātes gadījumā - 1,6; otrās grupas invaliditātes gadījumā - 1,4.
No 2021.gada 1.janvāra spēku zaudējuši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību".
Izskatāmā lieta tika ierosināta par noteikumu, kurš zaudēja savu spēku 2020.gada 31.decembrī.
Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 91.panta otrais teikums saka, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Tikmēr Satversmes 109.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.
ST konstatēja, ka minimālās invaliditātes pensijas apmērs, kas noteikts ar šobrīd spēkā esošajām tiesību normām, salīdzinājumā ar to apmēru, kāds bija noteikts ar apstrīdētajām normām, ir būtiski palielināts. Tāpat ar grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" likumdevējs mainījis kārtību, kādā aprēķināma minimālā invaliditātes pensija.
Proti, no 2021.gada 1.janvāra tās apmērs vairs netiek saistīts ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Likumā noteikts minimālās invaliditātes pensijas bāzes līmenis kā konkrēta summa, kas aprēķināta, balstoties uz relatīvo metodi. Turklāt no 2021.gada 1.janvāra ir paredzēta periodiska minimālās invaliditātes pensijas apmēra pārskatīšana.
Ņemot vērā minēto, ST secināja, ka no 2021.gada 1.janvāra spēku ir zaudējušas gan apstrīdētās likuma "Par valsts pensijām" normas, gan apstrīdētā noteikuma normas. Likumdevējs ir pēc būtības mainījis apstrīdēto normu saturu. Tāpat ST secināja, ka izskatāmajā lietā nav apstākļu, kas prasītu tiesvedību turpināt. Tādēļ tiesvedība ir izbeidzama.
Lēmums nav pārsūdzams.
