Kopš Zālīša "Mīlestības vārdā" nekas par seksu nav izdots. Aizvien latvietis par seksu nerunā? (3)

Jāņa Zālīša grāmata, kas papildināta ar Edgara Ozoliņa zīmējumiem, gana ātri tika aizliegta. Grāmatu padomju vara esot atzinusi par pornogrāfiju, tirāža izņemta un iznīcināta, autoram esot uz laiku liegts publicēties.

Kopš šiem izdevumiem pagājuši vairāk nekā 30 gadi, taču izglītojoša literatūra latviešu valodā joprojām ir retums.

Tikmēr austrāliešu pāris Sallija un Mičs internetā par nieka 300 dolāriem piedāvā piedalīties tiešsaistes lekcijās par seksu. Šobrīd gan Sallija ir pārāk aizņemta ar ceļošanu un apšauba, vai latvieši, kuriem dzimtā valoda nav angļu valoda, maz spēs saprast, ko seksa guru stāsta, tādēļ pāris laiku intervijai raidījumam "Bez Tabu" neatrod.

Ginekoloģe, seksoloģe Aija Tula–Rijkure ir viena no nedaudzajām jau pieminētā seksologa Zālīša skolniecēm. Daktere uzskata, ka seksam ir jābūt, nevis par to tik skaļi un plaši jārunā.

Aija Tula–Rijkure, ginekoloģe, seksoloģe: "Pēdējā laikā gribētu teikt, ka pārāk daudz un pārāk skaļi tiek runāts par seksu, seksuālām attiecībām. Iznes virsrakstus uz žurnālu pirmajiem vākiem. No vienas puses, tas nebūtu slikti, bet apšaubu, ka tas kaut ko varētu līdzēt. Par intīmām attiecībām jārunā intīmi, intīmās veselības labad.

Nodrāzto frāzi, ka Padomju Savienībā nebija seksa, man ir apnicis klausīties. Tā ir arī nepatiesa. Manuprāt, padomju laikā kvalitatīva seksa bija vairāk nekā tagad. Toreiz par to nerunāja."

Dakteres prāt, publiski runājot par par seksu, tiek norauts intimitātes plīvuriņš, kas noved pie ieslēgtas apziņas kontroles, ka seksam ir jābūt. Partneriem savstarpēji jākomunicē par visām tēmām; ikdienā ignorējot vienam otru un cenšoties uzreiz runāt par seksu, pie laba rezultāta nevarot tikt.

Psiholoģe un konsultante attiecību un seksualitātes jautājumos Kristīne Balode uzsver, ka latviešiem joprojām ir ļoti daudz aizspriedumu, mītu un priekšstatu pat pamatjautājumos par seksu.

Jauniešu seksuālā izglītošanā lielu artavu devusi biedrība ”Papardes zieds”, tomēr daudzi partneri joprojām nav spējīgi pārrunāt kopīgo seksuālo piedzīvojumu.

Kristīne Balode, psiholoģe un konsultante attiecību un seksualitātes jautājumos: "Mums noteikti valstī nav bijusi tāda seksuālā revolūciju, kādu piedzīvojusi Eiropa kopumā.

Šī komunikācija Latvijā noteikti joprojām ir zemā līmenī, tās drīzāk nav, nekā ir.

Nelielu progresu gan redzam. Mēs esam kopējā informācijas telpā, vairs neesam izolēti savā telpā. Tomēr joprojām ir svešvalodu barjera, nepārbaudītu avotu barjera. Pornogrāfija mūsdienās jau sen vairs nav tāda, kāda tā bija sākotnēji. Mūsu seksuālā nespēja realizēties pozitīvā veidā ietekmē kopējo labklājību, dzīves pašpiedzīvošanas prieku. Reproduktīvie orgāni ir tādi paši orgāni kā jebkurš cits ķermeņa orgāns.

Te ir jautājums, kādēļ mēs vienus orgānus esam paņēmuši un izcēluši, padarījuši tik ievainojamus, no ķermeņa izgrūžamus."

Visos līmeņos situācija perfekta neesot nevienā valstī.