Tieši Dorotija Luisa ir jaunās LMT Viedtelevīzijā skatāmās kanāla HBO dokumentālās filmas "Crazy Not Insane" ("Ārprātīgs, nevis vājprātīgs") centrā - viņas daudzu gadu darbs ar sērijveida slepkavām, viņu psiholoģijas un fizioloģijas pētīšana. Fragmentus no viņas memuāriem filmā ierunājusi aktrise Laura Derna.

Tieši Luisai bēdīgi slavenais slepkava Bandijs īsi pirms nāves atzina, ka bērnībā viņam bija seksuālas attiecības ar vienu no māsām. Pirms tam viņš publiski tiesas procesa gaitā apgalvoja un uzturēja mītu, ka viņam bija perfekta, laimīga un normāla bērnība un viņš vienkārši piedzima ļauns.

Režisora Aleksa Gibnija (Alex Gibney) pagājušā gada filma mēģina kliedēt mītus par to, ka cilvēki piedzimst ļauni. "Ļaunums ir reliģisks koncepts, nevis zinātnē balstīts," filmā skaidro Luisa, kura bijusi konsultante daudzu slavenu sērijveida slepkavu tiesas procesos, mēģinot skaidrot to, ka slepkavas bieži vien ir nepieskaitāmi un nav pelnījuši nāves sodu. Luisa un līdz ar to arī filma mēģina atbildēt uz jautājumu - kāpēc cilvēki nogalina?

Hitlers atbildīgs par miljoniem nāvju, bet pats nevienu personīgi nav nogalinājis. Kāpēc?

"Pēc sarunām ar šiem cilvēkiem, kas veikuši neticami vardarbīgas lietas, es esmu sapratusi, ka viņus tādus izveido apkārtējā vide," filmā skaidro nu jau 80 gadus vecā Luisa. "Šie cilvēki nepiedzima bīstami, viņi nepiedzima ļauni."

Centrālā tēma filmā ir personības dalīšanās jeb multiplās personības traucējumi, jeb disociatīvie traucējumi, fenomens, par ko vēl aizvien psihiatrijā nav vienprātības. 

Tas ir fenomens, ar kuru, kā vairākkārt filmā uzsver Luisa, viņa bieži ir saskārusies, runājot ar slepkavām, - vienā cilvēkā kādā brīdī (parasti pēc spēcīgas traumas bērnībā vai jaunībā) sāk eksistēt divas vai vairāk identitātes. Multiplo personību gadījumā katrai identitātei ir sava personība, atmiņa, atšķirties var pat fiziskās īpašības – redzes stiprums, alerģiskas reakcijas u.tml. Šīs dažādās identitātes tiek atdalītas ar amnēziju – cilvēks neatceras, ko darījis, kad vadošā bijusi cita identitāte. Attiecīgi bieži vien zvērīgas slepkavības paveic nevis konkrētais cilvēks, bet viņa multiplā personība.

Filmā iestrādāti arī vairāki pašas Luisas uzfilmēti VHS videomateriāli no intervijām ar noziedzniekiem, piemēram, slepkava Artūrs Šovkross (Arthur Shawcross) sarunas laikā atklājas kā Betija - viņa vardarbīgā māte. 

Šovkross pirmo cietumsodu izcieta par kāda zēna un meitenes slepkavību, taču pēc atbrīvošanas nežēlīgi nogalināja vēl vienpadsmit sievietes, pārsvarā prostitūtas, turklāt uzšķērdis tās un ēdis to dzimumorgānus. 

Luisa tiesas sēdē mēģināja skaidrot, ka Šovkross nav normāls, viņu nepieciešams ārstēt. Viņa skaidroja, ka bērnības trauma, arī fizioloģiski bojājumi smadzenēs - tā ir "ļaunuma recepte". Cilvēks neslepkavo tāpēc, ka ir ļauns, bet tāpēc, ka ir garīgi slims.

Filmā Luisa mums detalizētāk skaidro šo "ļaunuma recepti". Viņa pašos vardarbīgākajos slepkavās ir identificējusi trīs faktorus - noslieci uz garīgu saslimšanu, smadzeņu disfunkciju un nopietnu bērnības traumu. 

Filmā akcentēta arī pašas Luisas personiskā dzīve, redzams, ka, lai "atslēgtos" no smagajām situācijām darbā, viņa labprāt glezno, zīmē ar ogli.

Filmas reklāmas rullītis.

Dokumentālā lente kulminē ar Luisas četrarpus stundu ilgo tikšanos uz nāvi notiesāto kamerā ar jau minēto slepkavu Tedu Bandiju. Tieši viņš nolēma psihiatrei atklāt savas sarežģītās un traumētās personības zemūdens akmeņus. 

Bandijs ilgu laiku noliedza pastrādātās slepkavības, taču īsi pirms eksekūcijas tomēr atzinās vairāk nekā 30 slepkavību izdarīšanā septiņos štatos laikā no 1974. līdz 1978. gadam. Patiesais noslepkavoto cilvēku skaits nav zināms, jo tas tiek lēsts daudz lielāks. Slepkava savas vēstules bieži parakstīja ar vārdu Sems - viņa vardarbīgā vectēva vārdā, kas Luisai lika aizdomāties - vai Bandijs arīdzan nav ar multiplās personības traucējumiem.

Šī nav tipiska filma par maniakiem un sērijveida slepkavām, kur skatītājs tiek šokēts ar nozieguma detaļām. Režisors akcentē Luisas vēlmi izprast nevis to, kā un kas pastrādāja kādu konkrētu noziegumu, bet kāpēc? 

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".