Dziesma, kuras mūzikas autors ir grupas dalībnieks Oskars Jansons, sacerēta un ierakstīta ar biedrības "LaIPA" un AKKA LAA stipendiju atbalstu. Dziesmu ieskaņojis Kaspars Putriņš un Oskars Jansons.

Arlekīns ir viens no tēlu tipiem itāļu 16. gadsimta delartiskās komēdijas žanrā. Komiskais efekts izrādēs tika panākts ar to, ka visi tēli runāja un rīkojās savām profesijām, trūkumiem un motivācijām ļoti pārspīlētos veidos, izrādēm tādējādi komentējot tā laika sadzīvi un kultūras stereotipus.

Lietuviešu dzejnieks Henriks Radausks (Henrikas Radauskas, 1910-1970) dzejolī "Arlekīna nāve" apraksta vienu šādu komēdijas izrādi, bet nav zināms, vai autors kādu variāciju par šādu izrādi kādreiz redzējis vai vienkārši vaļsirdīgi interesējies par tēmu.

"Šim dzejolim grupas mūziķis Edgars Šubrovskis uzdūrās Brūvera grāmatā, kurā bija vēl citi dzejoļi, kurus viņš tad godīgi ar roku norakstīja datorā un pieglabāja nezināmai nākotnei. Šie Brūvera tulkojumi viņam esot atklājuši lietuviešu dzeju kā tādu, turklāt kā tādu, kuras vaibstos ir skaista, gotiski nolemta romantika. Apcerējis to, cik maz mēs patiesībā zinām par saviem kaimiņiem, viņš datoru aizvēra, lai to atkal atvērtu dažus gadus vēlāk Jansona virtuvē, lai dzejoli draugam parādītu. Dažas lietuviski gotiski nolemtas nedēļas vēlāk Jansonam izšāvās mūzika, kuru "Juuk" apstrādāja, ierakstīja un cer iekļaut savā otrajā autordziesmu albumā," grupas preses paziņojumā raksta Oskars Jansons.

Vizuālajā noformējumā izmantota Pītera van Brēdela (Peeter van Bredael, 1629 - 1719) glezna.

Dziesma pieejama visās populārajās straumēšanas platformās.