Jaunā Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) vadītāja Ngozi Okondžo-Iveala brīdinājusi, ka vakcīnu protekcionisma politikai var būt nepatīkamas sekas. Viņa uzsver, ka ir jāizvairās no “fenomena, kad bagātākās valstis nekavējoties vakcinē savus iedzīvotājus, bet nabadzīgākajām valstīm ir jāgaida rindā”.
BBC vēsta, ka atsevišķas vakcīnu ražotājvalstis ir centušās novērst vakcīnu eksportu uz citām valstīm. Okondžo-Iveala intervijā britu medijam norāda, ka šāda taktika tikai kaitēs globālajai ekonomikas atlabšanai.
“Pandēmijas daba ir tāda, ka jebkādu jaunu mutāciju veidošanās nerada nekādu drošību, tāpēc vakcīnām ir jābūt plaši pieejamām visām pasaules valstīm,” sacīja viņa.
Okondžo-Iveala līdz pagājušā gada beigām vadīja globālo vakcīnu aliansi GAVI, kā mērķis bija padarīt vakcīnas pieejamas visā pasaulē. Viņa uzsver, ka arī PTO ir “kritiski svarīgs darbs veicams šajā jomā”.
Pašlaik tiek diskutēts par to, vai atvieglot PTO noteikumus attiecībā uz intelektuālo īpašumu, lai arvien vairāk ražotāju varētu ražot vakcīnas. Okondžo-Iveala norāda, ka
“pašlaik pasaulē ir izveidojusies situācija, kad jaunattīstības valstis prasa vakcīnas, bet attīstītākās valstis uztraucas, vai tas neradīs apdraudējumu intelektuālajam īpašumam”.
Viņa uzsver, ka “ir iespējams arī pārdot licences, līdz ar to ļaujot ražot vakcīnas plašākam ražotāju skaitam, neuztraucoties par intelektuālā īpašuma problēmām.” Kā piemērs tiek minēts Oksfordas universitātes un “AstraZeneca” vakcīna – licence šīs vakcīnas ražošanai tika izsniegta institūtam Indijā.
Jaunajai PTO vadītājai ar pandēmiju saistītie jautājumi nav vienīgie, par ko jādomā, – organizācijai ir nepieciešams atjaunot autoritāti vairāku valstu acīs, kas uzskata PTO noteikumus par novecojušiem. Līdz ar to nepieciešamas daudzas nozīmīgas pārmaiņas.
PTO vadītāja vēlēšanās Okondžo-Iveala nesaņēma bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas atbalstu, un viņa uzskata, ka nonākšana augstajā amatā viņai ir ļoti svarīga misija.
“Esmu lepna būt pirmā sieviete un pirmā Āfrikas pārstāve šajā amatā,” sacīja Okondžo-Iveala.
Viņa ir apņēmības pilna strādāt pie dažādām reformām – galu galā, viņa jau ieguvusi “reformatores slavu”, esot augstā amatā Pasaules Bankā, kā arī Nigērijas finanšu ministres amatā. Strādājot par ministri, viņai izdevās būtiski mazināt Nigērijas starptautiskās parādsaistības.
“Problēma ir tajā, ka PTO ir jāatgūst uzticība, un ir nepieciešams ļoti daudz darba, lai atjaunotu PTO noteikumus, lai tie atbilstu 21. gadsimta realitātei,”
sacīja Okondžo-Iveala. Kā pirmais solis tiek minēts “mazie, nelielie solīši koronavīrusa pandēmijas pārvarēšanā, kas arī var atgriezt zudušo uzticību un vēlāk veikt lielākas pārmaiņas”.
“Galu galā, PTO ir vienīgā organizācija pasaulē, kas var palīdzēt izšķirt tirdzniecības konfliktus. Tomēr konfliktu izšķiršanas sistēmā ir nepieciešamas pārmaiņas,” atzīst Okondžo-Iveala.
Prioritārās nozares, kurās nepieciešams atjaunot noteikumus, ir digitālā ekonomika un e-komercija. Tāpat nepieciešams domāt arī par to, kāda loma pasaules tirdzniecībā ir sievietēm un kā palīdzēt cīņā pret klimata pārmaiņām.
ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ir vēl viens faktors, kurā PTO nav spējusi būt pietiekami ietekmīga. Piemēram, ASV tirdzniecības tarifi, kas noteikti pret Ķīnu, bija “vietām pretrunā” ar starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem.
“Mēs varam būt ļoti labi palīgi gan ASV, gan Ķīnai, palīdzot šīm valstīm atrisināt ieilgušās tirdzniecības problēmas,” norāda Okondžo-Iveala.
Viens no iemesliem, kādēļ PTO līdz šim nav spējusi sniegt efektīvu progresu daudzās nozarēs ir tādēļ, ka 164 dalībvalstu vidū nereti trūkst vienprātības par kādiem noteikumiem.
Jautāta, vai noteikumi ir jātraktē pēc vairākuma, nevis vienprātības principa, Okondžo-Iveala saka, ka “tas noteikti nav pareizi, it īpaši, ja tas ietekmē inovāciju ieviešanu un cita veida pasākumus dalībvalstu atbalstam”.
Iepriekš vēstīts, ka lēmumu par Okondžo-Ivealas apstiprināšanu pirmdien pēc vienprātības principa pieņēma 164 PTO dalībvalstu vēstnieki.
PTO ģenerāldirektores amatā 66 gadus vecā Okondžo-Iveala stāsies 1.martā. Viņa būs pirmā sieviete un pirmā Āfrikas pārstāve, kas vadīs PTO.
Okondžo-Iveala, kas ieguvusi ekonomikas doktora grādu Masačūsetsas Tehnoloģiju universitātē, bija Nigērijas finanšu ministre no 2003. līdz 2006. gadam un no 2011. līdz 2015. gadam. No 2006.gada jūnija līdz augustam viņa bija ārlietu ministre. 25 gadus Okondžo-Iveala strādāja Pasaules Bankā, kur no 2007. līdz 2011. gadam bija operāciju direktore.
Uz PTO ģenerāldirektora amatu bija arī citi kandidāti, tomēr dalībvalstis par piemērotāko atzina Okondžo-Ivealu. Viņas apstiprināšanu par PTO nākamo ģenerāldirektori gan bloķēja iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps, taču jaunais Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens atbalstīja Okondžo-Ivealas kandidatūru.
Kopš 2019.gada Okondžo-Ivealai līdztekus Nigērijas pilsonībai ir arī ASV pilsonība.
Iepriekšējais PTO ģenerāldirektors brazīlietis Robertu Azevedu augustā paziņoja par atkāpšanos no amata gadu pirms paredzētā termiņa beigām.
