Balode par seksu pandēmijā: atceramies, ka vitalitāte ir resurss, kas var mūs nomierināt!

FOTO: shutterstock.com

Partnerattiecībās šādos brīžos ir nepieciešamība emocionāli ventilēties, empatizēt un būt vienam otram līdzās savā dažādībā, pieņemot to, kā dotumu, uzsver klīniskā psiholoģe, attiecību un seksualitātes konsultante Kristīne Balode. Tāpat krīzes situācijā viņa iesaka stiprināt spēju saskatīt pozitīvo.

Algoritms, kā attiecībās vieglāk būt kopā pandēmijas laikā, ir tieši tāds pats kā jebkuras citas dzīves krīzes laikā, Go3 podkāstā ”BŪT” norāda klīniskā psiholoģe, attiecību un seksualitātes konsultante Kristīne Balode. 

”Ir iemīlēšanās fenomens, ko mēs varam lietot, ja mums pietiek drosmes krīzes situācijā.

Kad cilvēks iemīlas, viņš ”redz ar vienu aci” – ar pozitīvo. Krīzes situācijā būs dabiski, ka mūsu smadzenēm gribēsies uzlasīt slikto informāciju.

1

Ja mēs nerunāsim ar savām smadzenēm, ar cilvēcisko izdzīvošanas instinktu tādā nobriedušā formā, mēs neredzēsim to labo, bet viņš tur būs un pazudīs nebūtībā, jo neviens viņu neuzlasīs,” saka attiecību un seksualitātes konsultante.

Viņa mudina attiecībās stiprināt to ”aci”, kura palīdz justies labāk, nevis ļauties negatīvajai, kura darbosies, gribam mēs to vai ne.

1

”Mēs esam izdzīvotāji pēc savas būtības. Ir jautājums par to, vai mēs gribam, vai ļaujam sev piedzīvot šo pandēmiju, visu to krīzi, ko tā ienes mūsu katra dzīvē, un skatīties, kā varam iziet ārā no viņas kā foršāki, paplašinājušies cilvēki,” pauž Balode.

Kā secināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījumā par Covid-19 pirmo vilni, pandēmija ietekmējusi cilvēku seksualitāti. Arī Balode aplādē piekrīt un akcentē – šis ir temats, par ko pandēmijas laikā aizdomāties.

”Manuprāt, mēs aizmirstam vienu lietu, kas attiecas uz potenciālu izbaudīt vai piedzīvot ceļošā gaismā jebkuru dzīves pieredzi – tā reti iet kopā ar augstu stresa līmeni, bailēm un arī ar agresiju. Kā lai saka…

Ja es visu laiku būšu saspringusi, man būs kaut kādas bažas, es nevaru piedzīvot vienu foršu seksuālu pieredzi, lai ko tas manā gadījumā nozīmētu, un vēlams, ka tas nav tikai dzimumakts,

1

bet arī kaut kādas darbības, kas ļauj man sevi sajust kā erotisku būtni, seksuālu būtni, kurai ir ne tikai prāts, bet arī ķermenis, un tas ķermenis ir arī justspējīgs,” norāda Balode.

Viņa uzsver – cilvēks ir kontekstuāls, un šobrīd mums apkārt ir daudz visādu stresoru, kā arī nedrošība, bailes un nepārliecinātība. Taču zināmā mērā mums neienāk prātā tas, ka mūsu vitalitāte var būt resurss, kas var mūs nomierināt.

”Mēs esam pieraduši domāt, ka

viss ir jāsakārto apkārt un tad es varēšu atlaisties, un man būs tā brīnišķīgā seksuālā pieredze. Mēs neaizdomājamies, ka tas savā ziņā ir ļoti līdzīgi kā ar rīta vingrošanu.

1

Kurš no mums tagad pussešos no rīta, īpaši šobrīd, kad ir drēgns, mitrs un vispār vairāk gribas sakūņoties un koncentrēties uz iekšējo pasauli, tagad lec šausmīgā entuziasmā laukā no gultas, rullē to paklājiņu un ņemas ar šausmīgu smaidu? Nu nē. Ar to pozitīvo seksuālo pieredzi ir tāpat – mums reizēm jāvar ar sevi sarunāt, savā ziņā runa par disciplīnu un izvēli. Iet iekšā pozitīvā pieredzē, saprotot:

jo es biežāk tur būšu, jo es vairāk pie tās pieradīšu, tā man liksies dabiskāka un es ieraudzīšu, ka transformācija var notikt pakāpeniski, ka man nav jāgrib to seksu, tiešā veidā runājot,

1

bet es eju iekšā patīkamā pieskārienā, pozitīvā stiprinošā sarunā, maigumā, sirsnībā, mīļumā, empātijā, jutekliskumā, un tad es arī sāku gribēt vairāk un vairāk, jo tas rada pozitīvo kontekstu,” skaidro Balode.

Pozitīvais konteksts neradīsies pats no sevis, uzsver Balode.

”Mēs esam pieraduši domāt, ka pozitīvai seksuālai pieredzei ir jābūt spontānai, tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka mēs dzīvojam testosterona pasaulē, kur visu nosaka tūlītēja gribēšana, bet komplicētos apstākļos tā gluži nebūs.

Mums reizēm ir jāsāk no otra gala. Lai es varētu sagribēt, man ir jārada pozitīvs konteksts, un tad jau tajā kontekstā es sagribēšu,” bilst Balode.

1

Podkāsta ”BŪT” interviju skaties te.

Uz augšu
Back