Kas būs pirmais - akustiskā koncertzāle vai laikmetīgās mākslas muzejs?

FOTO: Adjaye Associates un AB3D publicitātes foto

Pēdējo gadu desmitu laikā laikmetīgās mākslas muzeji visā pasaulē kļūst par pilsētu atpazīstamības zīmēm. Ir vairāki iemesli Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja nepieciešamībai, sākot ar sabiedrības izglītošanu par laikmetīgo mākslu, līdz valsts tēla veidošanai. Projekta vēsture ir sena, un nu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekts ir pilnībā pabeigts un gatavs būvniecībai.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekts, kuru 2014. gadā par privātiem līdzekļiem apņēmās uzcelt Teterevu fonds un “ABLV Bank” labdarības fonds, iestrēga pēc lēmuma par bankas likvidāciju. Projekta izstrādē jau ieguldīti apmēram četri miljoni eiro, un starptautiskā konkursā uzvarējušā arhitekta sera Deivida Adžeja projekts ir gatavs būvniecībai. Mecenāti ir tikušies ar kultūras ministru un iecerējuši projektu atdāvināt valstij cerībā, ka Covid-19 krīzes stimulētie ieguldījumi infrastruktūrā ļaus pabeigt arī Laikmetīgās mākslas muzeju.

“Mēs diemžēl esam viena no nedaudzajām Eiropas galvaspilsētām, kura tiecas sevi saukt par kultūras galvaspilsētu, bet kurā nav laikmetīgās mākslas muzeja,” Latvijas Radio pauž Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) vadītāja Solvita Krese. Turklāt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekle Elīna Vikmane norāda, ka mūsu tūrists lielākoties ir cilvēks gados un mums trūkst modernas infrastruktūras tūrisma jomā, savukārt laikmetīgās mākslas muzeji ir pasaulē visapmeklētākie.

Rūpīgi pārdomāti vides pieejamības jautājumi un daudzveidīga funkcionalitāte atklāj ieceri par muzeju kā mūsdienīgu, uz cilvēku orientētu kultūras telpu. “Esam izvēlējušies, ka centrā ir cilvēks – jebkurš cilvēks jebkurā vecumā ar jebkādām fiziskām iespējām. Man ļoti gribētos cerēt, ka šis būtu brīnišķīgs piemērs, kā radīt jaunu infrastruktūru, kas ir ārkārtīgi piemērota jebkuram – bez sliekšņiem, ar pareizām plūsmām, ar komfortablu skaņu un akustiku – ka tur būtu vienkārši, viegli un patīkami atrasties,” teic Elīna Vikmane.

FOTO: Adjaye Associates un AB3D publicitātes foto

Muzeja platība plānota ap 7600 kvadrātmetriem, maksimāli racionāli izmantojot ikvienu telpas kvadrātmetru, lai nodrošinātu ne tikai izstāžu darbību, bet arī koncertus un performances. Ēkas teritorijā iekļauta ap 2000m2 liela ārtelpa ar amfiteātri.

Solvita Krese pauž sašutumu, ka Kultūras ministrija šobrīd prioritizē koncertzāles būvniecību – “Skatoties, cik problemātiski tiek diskutēts par vietas izvēli, es redzu, ka tur vēl garš ceļš ejams, pat vietas izvēle jāizcīna ar arhitektiem, pilsētu attīstītājiem. Bet šeit, kur viss jau ir gatavs un atliek tikai spert nākamo soli... Man arī liekas, ka valstij tomēr ir jāuzņemas liela atbildība par šo muzeja tapšanu, ja mēs runājam tiešām par tādu nacionālo kultūras vēsturi, par mūsu pašu vēstures segmentu, kas ir jāsaglabā.”

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta būvniecība ir iekļauta Latvijas Nacionālajā attīstības plāna 2021.-2027.gadam prioritāro investīciju projektu kopumā, ka arī Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam. Patlaban tehniskais projekts ir saskaņots Rīgas būvvaldē un iztāmēts, lēšot, ka muzeja būvniecība izmaksās aptuveni 43 miljonus EUR un aizņems 2,5 gadus.

FOTO: Adjaye Associates un AB3D publicitātes foto

Muzeja novietojums plānots starp Pulkveža Brieža, Hanzas un Skanstes ielu. Norādītās teritorijas attīstībā pēdējo gadu laikā ieguldīti aptuveni 25 milj. EUR privātu līdzekļu – teritorijas infrastruktūrā, ielu un autostāvvietu izbūvē, kā arī kultūrvietas “Hanzas perons” būvniecībā, kas kā augsti kvalitatīva būve novērtēta gan konkursos Latvijā, gan starptautiskajos profesionālajos medijos. Papildus tam Skanstes teritorijā sākta revitalizācija, ko īsteno Rīgas dome ar ERAF un valsts budžeta dotācijām 17 milj. EUR apmērā, kuru plānots pabeigt 2022.gadā,  padarot vidi ap iecerēto muzeju par jaunu, modernu, zaļu un labiekārtotu zonu pilsētniekiem un galvaspilsētas viesiem.

FOTO: Adjaye Associates un AB3D publicitātes foto

Konkursa žūrija par atbilstošāko piedāvājumu topošā muzeja veidolam atzina Lielbritānijas arhitektu biroja Adjaye Associates un viņu Latvijas partneru AB3D tandēmā radīto darbu.

Sers Deivids Adžejs (Sir David Adjaye) ir atzīts par savas paaudzes vadošo arhitektu. Viņa atzītākie realizētie projekti ir Nobela Miera centrs Oslo, Smitsona Nacionālais afroamerikāņu vēstures un kultūras muzejs, kas atrodas Nacionālajā Alejā Vašingtonā, Denveras Laikmetīgās mākslas muzejs u.c. Viņš nereti sadarbojies arī ar laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, tai skaitā, Venēcijas biennāles ietvaros. Deivids Adžejs ir pasniedzis Karaliskajā mākslas koledžā, kurā pats savulaik studējis, kā arī Arhitektu asociācijas skolā Londonā.

Neilgi pēc uzvaras konkursā par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektēšanu, viņas majestāte karaliene Elizabete II Deividu Adžeju iecēla bruņinieka kārtā par ieguldījumu arhitektūrā. Tāpat 2016. gadā arhitekts saņēma Panerai Londonas dizaina medaļu, kā arī Jūdžīna Makdermota balvu mākslā Masačūsetsas Tehnisko zinātņu institūtā. 2016.gadā Adjaye Associates apbalvots  “Gada firma”, bet 2017.gadā – "Sabiedrisko ēku gada arhitekts".

FOTO: Adjaye Associates un AB3D publicitātes foto
Uz augšu
Back