Mēnešiem ilgi pieņemot lēmumus "aiz slēgtām durvīm" saistībā ar Covid-19 izplatības mazināšanu, valdībai zuda paškritika par savu darbu un izpratne par sabiedrības noskaņojumu, šādu viedokli pauda domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.
Kažoka norādīja, ka valdības darbs ir ļoti saraustīts un ir grūti prognozēt to lēmumu iznākumu. Lielākie pārmetumi ir par saraustīto darba procesu, kas attiecas uz pabalstiem ģimenēm ar bērniem, vakcinācijas procesu un lēmumiem saistībā ar Eiropas Savienības Atveseļošanās fondu, kas skar Latvijas ekonomisko atgūšanos.
Viņa domā, ka
līdz ar valdības slēgto sēžu norisi valdība aizmirsa ieskatīties "sabiedrībai acīs", bet tā vietā lēmumos turpināja kultivēt ierēdniecisko redzējumu.
Kažoka atzina, ka ik pa laikam valdībai ir labi "izrāvieni", piemēram, kad mainījās veselības ministri - parādījās jauna enerģija, bet tajā pašā laikā saglabājās saraustītā pieeja lēmumu pieņemšanā.
"Šonedēļ valdība ir centusies mainīt darba stilu, pārejot uz atklātību. Taču vēl nav skaidrs, vai šo viņi spēs noturēs šo kursu," atzīmēja pētniece, piebilstot, ka
valdībai nevajadzētu sabiedrību uztvert par nesaprātīgu un nekompetentu problēmu sapratnē dažādās jomās.
Kažoka uzsvēra, ka valdība tikai iegūst, ja iesaista un uzklausa sabiedrību.
Kā atklāja Kažoka, Kariņa valdībai ir raksturīga paranoja un neuzticība sabiedrībai, bet tajā pašā laikā arī sabiedrības uzticība valdībai ir zema. Ja valdība nemainīs savu uzvedību un darbu, tad no sabiedrības neuzticības valdība "neizkāps", uzskata pētniece.
"Valdībai ir instrumenti, kā ietekmēt ekonomiku un politiku. Valdības pašas rokās ir mēģinājums tikt ārā no neuzticības bedres," norādīja eksperte.
Jau ziņots, ka SKDS direktors Arnis Kaktiņš mikroblogošanas vietnē "Twitter" skaidroja, janvārī pasliktinājies valdības darba vērtējuma indekss, jo daļa ar valdības darbu drīzāk neapmierināto ir kļuvusi ļoti neapmierināta. "Ja decembrī 27% bija pilnībā neapmierināti, tad janvārī tādi jau ir 37%. Savukārt apmierināto īpatsvars nav īpaši mainījies," norādīja sociologs.
Valdības darba vērtējuma indekss decembrī sasniedza mīnus 41 punktus, kas ir par četriem punktiem mazāk nekā decembrī.
Ministru kabineta darba vērtējums būtiski pasliktinājās pērnā pavasara otrajā pusē, nedaudz atgūstoties līdz rudens sākumam. Taču kopš pagājušā gada septembra valdības darba vērtējuma indekss samazinājies ik mēnesi. Līdz ar to janvārī fiksētais rezultāts ir zemākais Kariņa valdības darbības laikā kopš 2019.gada februāra.
