"Oskara" balva "Dvēseļu putenim". Kādas ir izredzes?

"Dvēseļu putenis" FOTO: kadrs no filmas

Aizvadītajā nedēļā Latviju pāršalca patīkama ziņa - pašmāju filma pirmo reizi vēsturē ir iekļuvusi šī gada "Oskaru" nomināciju īsajā sarakstā ar filmas "Dvēseļu putenis" skaņu celiņu, kas iekļauts starp piecpadsmit citām kompozīcijām kino mūzikas kategorijā. Bukmeikeri filmas izredzes iekļūt nomināciju top5 sarakstā vērtē salīdzinoši augstu, taču cerību tikt pie pirmā "Oskara" Latvijas vēsturē eksperti uzskata par visai niecīgu, dodot šādai varbūtībai vien 3%.

Sacensībā par labāko filmas oriģinālmūziku "Dvēseļu putenis" (filmas ekskluzīvi skatāma LMT Viedtelevīzijā) ierindojas blakus tādām kinolentēm kā "Tenet", "Mank", "Soul", "News of the World" un "The Trial of Chicago 7", taču tikai "Dvēseļu putenis" un Sofijas Lorēnas darbs "Life Ahead" ir vienīgās ārpus Holivudas tapušās filmas, kas sacenšas par balvu mūzikas kategorijā.

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma aizvadītās nedēļas intervijā Latvijas Radio 1 uzsvēra, ka līdz šim nevienai no Latvijas filmām nebija izdevies iekļūt "Oskaru" nomināciju īsajā sarakstā. Viņasprāt, tas ir "plats solis pretī Oskaram". "No vairāk nekā 130 filmām, kas varēja pretendēt uz vietu īsajā sarakstā, šīs veiksmīgās filmas ir tieši 15, turklāt talantīgā Lolita Ritmanis ir vienīgā sieviete komponiste sarakstā. Tas ir fakts, ko pamana starptautiskā prese," komentēja eksperte. Viņa arī norādīja, ka šogad pieteikumu skats uz prestižo balvu ir bijis ļoti liels, un konkurence vērtējama kā "skarba un nežēlīga".

Foto: Kopā ar Lolitu Ritmanis sāk darbu pie filmas "Dvēseļu putenis" oriģinālmūzikas ieraksta.

Jāpiebilst, ka filma "Dvēseļu putenis" gan neiekļuva nominācijas "Labākā ārvalstu filma" īsajā sarakstā. "Oskara" nominācijas tiks paziņotas 15. martā, savukārt pati balvu pasniegšanas ceremonija šogad notiks divus mēnešus vēlāk nekā ierasts – 25. aprīlī. Lai gan Latvija pēdējo 30 gadu laikā uz "Oskara" balvu ir izvirzījusi 12 filmas, iepriekš tās nebija iekļuvušas īsajā sarakstā nevienā no kategorijām.

"Ir ļoti patīkami, ka Latvijas filma ir iekļuvusi nomināciju īsajā sarakstā skaņu celiņa kategorijā. Šajā kategorijā "Dvēseļu putenis" gan nav viens no favorītiem, un, visticamāk, līdz top5 jeb fināla nominācijai šoreiz tomēr netiksim. Tiesa, tas, ka Lolita Ritmanis ir vienīgā sieviete starp piecpadsmit komponistiem sarakstā, noteikti var izredzes palielināt. Holivuda pēdējos gados aizvien lielāku lomu pievērsusi vienlīdzībai minoritāšu, rasu, dzimumu un citos aspektos, tāpēc šī kārts var nospēlēt pozitīvi arī attiecībā uz nomināciju, bet pašas statujas iegūšanai ar to diemžēl diez vai pietiks," komentē "Betsafe" prognožu eksperts Valters Rozmanis.

Komponiste Lolita Ritmanis jau ir ieguvusi vairākus apbalvojumus par skaņu celiņu filmā "Dvēseļu putenis" – gan "Lielo Kristapu" Latvijā, gan Holivudas vizuālo mediju mūzikas balvu ('Hollywood Music in Media Awards") par labāko mūziku filmai svešvalodā. Ritmanis ir Portlendā, ASV, dzimusi latviešu izcelsmes komponiste, kas plašāku atpazīstamību ieguvusi tieši ar kompozīcijām filmām un TV seriāliem. Viņa ir vienīgā latviete, kas saņēmusi "Emmy" balvu (par muzikālo pavadījumu daudzsēriju animācijas filmai "Batman: Beyond"). Kā atzīst pati komponiste, "Dvēseļu putenis" priekšrocība, sacenšoties par "Oskara" balvu, varētu būt fakts, ka filmas skaņu celiņa tapšanā tika iesaistīta vērienīga mūziķu komanda ar orķestri un kori, turpretī citu filmu muzikālais pavadījums tapis krietni mazākā formātā.

"Dvēseļu putenis" Berlīnē FOTO: Valentin Paster

Plašākas uzmanības lokā "Oskari" nonāca jau pagājušā gada septembrī, kad Amerikas Kinoakadēmija izziņoja jaunus noteikumus filmas iekļaušanai nominācijas "Labākā filma" pretendentu pulkā. Šie noteikumi vērsti uz lielāku minoritāšu iekļaušanu filmas veidošanā. Piemēram, viens no kritērijiem paredz, ka vismaz 30 procentiem no "mazo lomu" atveidotājiem jānāk no minoritāšu vidus, vai arī filmā jābūt kādam pazīstamam mazākuma grupas aktierim. Jaunie noteikumi stāsies spēkā no 2024. gada.

Amerikas Kinoakadēmijas balva, kas plašāk pazīstama kā "Oskara" balva, ir augstākais apbalvojums filmu nozarē ASV un ievērojamākā šāda veida balva pasaulē. "Oskari" pirmo reizi tika pasniegti 1929. gadā, un tiek uzskatīti par senāko izklaidējošās sfēras balvu pasaulē. Katru gadu "Oskaru" ceremonijai līdzi seko skatītāji no vairāk nekā 200 valstīm.

Foto: Oskara balvu pasniegšanas sarkanais paklājs.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".

Uz augšu
Back