Patlaban pieejamie pakalpojumi jauniešiem ar narkotisko vielu problēmām nav gana efektīvi, līdz ar to būtu jāveido norobežota kopiena, kur šie jaunieši varētu izrauties no savas vides un saņemt piemērotu palīdzību, intervijā aģentūrai pauž Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs.
"Es uzskatu, ka valstī vajadzētu vismaz vienu norobežotu komūnu, kur jaunieši varētu droši attīstīties bez visas briesmīgās stigmatizācijas un kur viņiem cilvēcīgi palīdzētu tikt galā ar savām problēmām," norāda Konstantinovs.
Viņš skaidro, ka pagaidām šis ir vienīgais efektīvais risinājums, tostarp vadoties pēc pasaules pieredzes. Līdz ar to viņš uzsver, ka būtu jāizveido cilvēcīgas un efektīvas programmas, kā arī vietas, kur jaunieši varētu īslaicīgi apmesties un uzlabot savu situāciju. Šāda vieta noteikti nav psihiatriskā slimnīca, jo tā šādos gadījumos nepalīdz, tāpat, pēc Konstantinova paustā, nepalīdz "izkaisītas" psihologu konsultācijas.
"Tas ir tāpēc, ka vide ir ārkārtīgi svarīga, turklāt tā arī var palīdzēt pusaudzim," skaidro centra vadītājs. Viņa vērtējumā tas ir īpaši svarīgi, jo pusaudžu gadījumā medikamentiem vienmēr ir otršķirīga loma, savukārt būtiskākais ir apkārtējā vide un terapeitiskā daļa.
"Respektīvi, nonākšana palātā reti palīdzēs. Tas būs svarīgi, piemēram, dzīvību apdraudošu ēšanas traucējumu gadījumā, bet citādāk tam nav pamata,
un nonākšana palātā noteikti nav palīdzoša," norāda Konstantinovs.
Latvijā iepriekš pastāvēja šāda veida kopiena - "Saulrīti" -, tomēr vadības un līdzekļu trūkuma dēļ tā pārtrauca savu darbību. Tāpat šobrīd jaunieši ar šāda veida problēmām var doties uz slimnīcu "Ģintermuiža" uz gadu ilgu rehabilitācijas programmu, kas ir balstīta anonīmo alkoholiķu programmā. "Bet, teiksim tā, no tiem, kas tur nonāk, reti kurš izvēlas palikt uz visu programmu, kas liecina, ka tā varbūt nav pati piemērotākā pieeja pusaudžiem," atzīmē psihoterapeits.
Pastāv arī Labklājības ministrijas apmaksāta programma, kuru Konstantinovs iesākumā izveidoja, bet tā esot domāta atkarības risku novēršanai, nevis tiem jauniešiem, kuri ir aktīvi lietotāji. Šī programma iekļauj psihologu konsultācijas reizi nedēļā, kas eksperta ieskatā drīzāk norāda, ka tā ir paredzēta gadījumiem, kad jaunietim ir nelielas grūtības.
"Vienlaikus no pasaules prakses arī zināms, ka šādiem jauniešiem ir vajadzīga cita pieeja, bet pagaidām nav neviena pakalpojuma, kas to nodrošinātu.
Arī es pats saskaros ar šādiem pusaudžiem, kuri ir sakarīgi un gudri un kuriem varētu palīdzēt, ja būtu kāda kopiena, kur viņi varētu padzīvot trīs mēnešus,
kas būtu gan cilvēciski, gan terapeitiski," savu nostāju skaidroja Konstantinovs.
