"Depo": valdība ierobežojumus vērš pret tiem, kas neveicina saslimstību

Veikals "DEPO''. Ilustratīvs foto. FOTO: Paula Čurkste/LETA

Nosakot ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai, valdība līdz šim ir koncentrējusies uz vietām, kuras neveicina saslimstību, aģentūrai LETA atzīmēja veikalu tīkla "Depo" īpašnieka "Depo DIY" valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis.

Viņš norādīja, ka tirdzniecības nozare ierobežotos apstākļos strādā kopš 2020.gada 6.novembra, taču dati par slimības izplatību neapliecina, ka saslimstību būtu veicinājusi tirdzniecības nozare. "Acīmredzot, kaut kas tiek darīts nepareizi. Saslimstība joprojām ir augsta un samazinās ļoti lēni. Tas apliecina tikai to, ka valdība, nosakot ierobežojumus, visu laiku ir koncentrējusies uz tām vietām, kas nerada saslimstību, ieviešot neatbilstošus ierobežojumus un bezjēdzīgi mērdējot nepārtikas preču tirdzniecības uzņēmumus un ekonomiku kopumā," pauda Kozlovskis.

Viņš atzīmēja, ka līdz šim joprojām nav publiskota visaptveroša analīze par saslimstības rādītājiem un to izmaiņām atkarībā no spēkā esošajiem ierobežojumiem.  "Rodas pamatotas šaubas par šobrīd spēkā esošo tirdzniecības nozares ierobežojumu samērīgumu un nepieciešamību konkrētā mērķa - Covid-19 izplatības ierobežošanas - sasniegšanai," minēja Kozlovskis.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka attiecībā uz tirdzniecības nozari pieņemtie lēmumi ir nesamērīgi, diskriminējoši, nepamatoti. "Vēl vairāk - tirdzniecības nozarei noteiktie ilgstošie ierobežojumi ir iznīcinoši. Un tie nav devuši valdības gaidīto rezultātu - būtisku Covid-19 izplatības samazināšanos valstī," teica Kozlovskis.

Pēc viņa minētā, tirdzniecības nozare ir paveikusi visu no uzņēmumiem atkarīgo, lai tirdzniecības vietas būtu epidemioloģiski drošas. "Ir grūti saprast, kā valdība, kas ir atbildīga par valsts ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību, var demonstrēt klaju vienaldzību pret Latvijas lielākās nozares izdzīvošanas iespējām, vienlaikus apgrūtinot cilvēku ikdienu un vājinot epidemioloģisko drošību. Covid-19 klātbūtne pieprasa tālredzīgu, uz ilgtermiņa risinājumiem orientētu rīcību, kas palīdzētu pārvarēt pandēmijas radīto krīzi ar iespējami mazākiem zaudējumiem sabiedrībai kopumā. Cilvēku objektīvās vajadzības nepazūd arī krīzes brīžos. Krīzei ieilgstot, ir jāpieņem šie jaunie apstākļi un sabiedrībai, uzņēmumiem un valdībai tiem jāpielāgojas visatbilstošākajā veidā. Jaunie apstākļi nav par to, ka cilvēki būtu jāsadzen "alās", bet gan par to, cik gudri mēs spēsim sadzīvot ar vīrusa klātbūtni," pauda Kozlovskis.

Viņš arī uzsvēra, ka uzņēmumiem, kas var nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumu izpildi, ir tiesības strādāt.

Jau vēstīts, ka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju, KPV LV) otrdien Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās paplašināt pašreiz noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai, piedāvājot drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visām tirdzniecības vietām un pilnībā atteikties no preču sarakstiem.

Vitenberga ieskatā, ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām, tiks panākta labāka klientu plūsmas sadalīšana un distancēšanās normu ievērošana, kā arī tas mazinās reģionālo nevienlīdzību un konkurences priekšrocības atsevišķiem komersantiem.

Tāpat ziņots, ka no 8.februāra ir pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē. 

Tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu var nodrošināt veikali, kuros pārtika veido ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta. Darboties var arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiek aptiekās, tostarp veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās. Pārējās tirdzniecības vietas klātienē nedrīkst strādāt kopš pagājušā gada 19.decembra.

Kompānija "Depo DIY" reģistrēta 2004.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7 501 006 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. 2019.gadā "Depo DIY" koncerna apgrozījums bija 321,149 miljoni eiro, bet peļņa - 11,298 miljoni eiro.

"Depo DIY" vienīgā īpašniece ir SIA "DMT Pluss". Pēc "Firmas.lv" informācijas, "DMT Pluss" lielākais īpašnieks ir Kozlovskis (25,19%), vienlaikus pa 19,94% kapitāldaļu pieder Verai Marinkēvičai, Artim Kozlovskim un Vinetai Atvarai, savukārt 15% pieder SIA "Ausekļa ielas nams", kas pieder Mārai Lielcepurei-Gaveikai (48,34%), SIA "Paradox Holdings" (48,34%) un SIA "EQT Baltic" (3,32%). "Paradox Holdings" pieder Ģirtam Rungainim (66,67%) un Ingai Rungainei (33,33%), bet "EQT Baltic" vienīgais īpašnieks ir Kristaps Bērziņš.

Uz augšu
Back