Austrālijas senākajā klinšu zīmējumā attēlots dabiska izmēra ķengurs

Ķengura zīmējums ir izveidots uz klinšu alas griestiem un ir 2 metrus liels, kas gandrīz atbilst īsta ķengura augumam. Šim un vēl vienam zīmējumam no reģiona Austrālijas ziemeļrietumos ir dažas līdzīgas īpašības. 

Tik senos alu gleznojumos kā šie parasti ir attēloti reāla izmēra objekti. Gleznojumos līdzīgā veidā attēlota anatomija, kā arī to kontūras ir tikai daļēji aizpildītas. Ņemot vērā šīs iezīmes, šie klinšu gleznojumi tiek uzskatīti par senākajiem Austrālijā. 

Tiesa, lai precīzi noteiktu tāda veida mākslas vecumu, zinātniekiem ir jāliek lietā oglekļa datēšanas metode, ar kuras palīdzību iespējams izmērīt dažādus izotopus vai oglekļa versijas objektā. Tomēr tad nepieciešams organisks materiāls, kas klinšu gleznojumos ir retums. 

Tādās vietās kā Šovē alā Francijā senie zīmējumi ir veidoti ar ogli un parasti atrodas dziļi kaļķakmens dobumos. Tas ļauj šos zīmējumus pētīt ar oglekļa datēšanas metodi. Šovē alas māksla ir radīta pirms no 34 līdz 29 tūkstošiem gadu. Tomēr šādi izņēmumi ir ļoti reti un Austrālijas klinšu zīmējumi parasti ir izzuduši, raksta pētījuma autori. 

“Šeit izmantotais pigments vienmēr ir dzelzs oksīds, kuru nav iespējams precīzi datēt. Ja seno aborigēnu mākslā tika izmantota ogle, tad Austrālijā mums vēl šie zīmējumi ir jāatrod,” izdevumam “Live Science” stāstīja pētījuma galvenais autors Demiens Finčs. 

Lai noskaidrotu jaunatklātā klinšu gleznojuma vecumu, zinātnieki ķērās klāt lapseņu pūžņiem, kas bija izveidoti visapkārt gleznojumam. Viņi atklāja, ka lielākā daļa gleznojumu šajā alā ir 13 līdz 17 tūkstošus gadu seni. Savukārt ķengura zīmējums izrādījās senāks par 17 tūkstošiem gadu. 

Gadu tūkstošiem cilvēki ir izmantojuši mākslu, lai atainotu pasauli sev apkārt. Senākais zināmais dzīvnieka atainojums ir īpaši spalvaina cūka. Šis gleznojums tika atrasts kādā Indonēzijas alā un ir aptuveni 45 tūkstošus gadu sens. 

“Ir svarīgi, ka pirmiedzīvotāju zināšanas un stāsti netiek pazaudēti un ir pieejami arī nākamajām paaudzēm,” piebilda pētnieki. 

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Human Behavior”.