Katastrofāls gads aviācijā: Pasažieru plūsma Eiropas lidostās atgriezusies 1995. gada līmenī

FOTO: EPA/Scanpix

Eiropas lidostu apvienība "ACI Europe" publiskojusi 2020.gada Eiropas gaisa satiksmes ziņojumu, atklājot pilnu ainu par katastrofālajiem zaudējumiem, ko Eiropas lidostām radījusi Covid-19 pandēmija. 

Zaudēti 1,7 miljardi pasažieru; kritums par 70%

“Ar tikai 728 miljoniem pasažieru 2020.gadā pret 2,4 miljardiem pagājušajā gadā, pasažieru plūsma Eiropas lidostās ir sarukusi līdz 1995.gada līmenim. Neviena nozare nevar izturēt šādu triecienu bez atbalsta.

2

Lai gan atsevišķas valstis ir sniegušas finansiālu atbalstu savām lidostām, tomēr visā Eiropā kopumā šim mērķim atvēlēti tikai 2,2 miljardi eiro. Tie ir vien 8% no ienākumiem, ko lidostas zaudēja pagājušajā gadā," norāda "ACI Europe" ģenerāldirektors Olivjērs Jankovecs. 

Viņš saka - ņemot vērā, ka pasažieru plūsma pēdējās nedēļās turpina samazināties un nav saskatāmas nekādas atkopšanās izredzes, ir jādara daudz vairāk.

"Palīdzība lidostām ir būtiska, lai atjaunotu savienojamību un efektīvi atbalstītu vietējās un reģionālās kopienas un tūrismu. Ir arī svarīgi nodrošināt lidostu spēju investēt nākotnē. Bez lielāka finansiāla atbalsta ieguldījumi lidostu dekarbonizācijā, digitalizācijā un citu inovāciju ieviešanā ir apdraudēti,” tā Jankovecs.

Eiropas Savienības lidostas cietušas smagāk

Eiropas Savienības (ES) lidostas, kurās pasažieru skaits samazinājies par 1,32 miljardiem jeb 73%, Covid-19 krīze ietekmējusi smagāk nekā lidostas ārpus ES bloka, kur pasažieru skaits pērn samazinājies par 400 miljoniem jeb 61,9%. Tas galvenokārt ir saistīts ar vietējo tirgu lielumu un relatīvo noturību galvenokārt Krievijā, bet arī Turcijā, apvienojumā ar mazāk stingriem ceļošanas un citiem ierobežojumiem salīdzinājumā ar ES tirgu.

Atšķirīgais sniegums ES un ārpus ES tirgū kļuva redzams gada otrajā pusē. Lai gan 2. ceturksnī pasažieru satiksme gandrīz pilnībā apsīka gan ES, gan arī ārpus ES lidostās (attiecīgi par 97,3% un 93,3%), 4. ceturksnī samazinājums ES lidostās sasniedza 83,8% salīdzinājumā ar 63,9% valstīs, kas nav ES dalībvalstis.

Arī tas galvenokārt bija saistīts ar iekšzemes pasažieru pārvadājumu relatīvo noturību ārpus ES esošajā tirgū (39,8%), salīdzinot ar ES tirgu (72,9%), tomēr ārpus ES strādājošās lidostas pārspēja ES gaisa ostas arī starptautiskajos pasažieru pārvadājumos (attiecīgi par 78,2% un par 86,6%).

Arī ES robežās pasažieru pārvadājumu zaudējumu apjoms ir bijis dažāds atkarībā no valstu iekšējā tirgus lieluma un/vai valstīs noteikto aizliegumu un ceļošanas ierobežojumu apjoma.

Tā rezultātā Austrijas, Čehijas, Somijas, Ungārijas, Īrijas, Slovēnijas un Slovākijas lidostās 2020.gada 4.ceturksnī pasažieru pārvadājumu apjoma samazinājums joprojām pārsniedza 90%, savukārt Vācijas un Lielbritānijas lidostās tikai nedaudz mazāk - attiecīgi par 87,9% un par 86,6%. Tikmēr lidostas Bulgārijā, Francijā, Grieķijā un Portugālē 4.ceturksnī zaudēja nedaudz mazāk pasažieru nekā vidēji ES.

Ārpus ES pandēmija mazāk ietekmējusi lidostas lielajos Krievijas (kritums par 44.2%) un Turcijas (60.7%) tirgos, savukārt vissmagāk cietušas Islandes (96.2%) un Gruzijas (94.8%) lidostas.

Pandēmijas negatīvo ietekmi vienlīdz spēcīgi izjutuši gan pieci lielākie Eiropas gaisa satiksmes centri, kur pasažieru skaits sarucis par 71,3%, gan mazākās reģionālās lidostas ar 69,4% pasažieru skaita kritumu.

Pilnībā mainījies lielāko lidostu TOP5

Pieci 2019.gada Eiropas lielākie gaisa satiksmes mezgli – Londonas Hītrovas lidosta, Parīzes Šarla de Golla lidosta, Amsterdamas Šipolas lidosta, kā arī Frankfurtes un Stambulas lidostas – 2020.gadā kopā ir zaudējušas 250 miljonus pasažieru. Vislielāko pasažieru skaita kritumu piedzīvojusi Frankfurte (par 73.4%), kurai cieši seko Londonas Hītrova (72.7%), Amsterdamas Šipola (70.9%), Parīzes Šarla de Golla lidosta (70.8%) un Stambula (59.6%).

Līdz 2020.gada 4.ceturkšņa beigām tikai Stambula saglabājusi vietu Eiropas lidostu TOP5, kļūstot par Eiropas noslogotāko lidostu. Tai seko Stambulas "Sabiha Gocken" lidosta un visas trīs Maskavas lidostas – Šeremetjeva, Domodedova un Vnukova.

Kravu pārvadājumi gada beigās piedzīvo atgūšanos

Kravu pārvadājumi Eiropas lidostās 2020. gadā samazinājās par 11,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritumu piedzīvojot gan ES (kritums par 12,1%), gan ārpus ES lidostās (9,9%). Kravu pārvadājumu atkopšanās paātrinājās no pagājušā gada septembra, decembrī sasniedzot nedaudz pozitīvu rezultātu.

Starp desmit lielākajām Eiropas kravu lidostām pārvadājumu apjoms pieaudzis tikai Lježas (kāpums par 23%), Leipcigas Halles (12%), Luksemburgas (6%) un Kolnas-Bonnas (5%) lidostās.

Lidojumu skaits Eiropas lidostu tīklā 2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sarucis par 58.6%.

Šis ir vienīgais gaisa satiksmes ziņojums, kurā iekļauti dati par visu veidu komerciālajiem gaisa pārvadājumiem uz Eiropu, no tās un tās iekšienē (pilna servisa, zemu izmaksu, reģionālie, čartera, kravu un citi).

Uz augšu
Back