Ekonomists: Cilvēki mūžīgi neakceptēs to, ka valsts pret viņiem izturas kā aukle

Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš FOTO: LETA

Ja cīņā ar Covid-19 pandēmiju būs nopietnas neveiksmes, piemēram, tāpēc, ka attīstīsies pret vakcīnām noturīgi vīrusa varianti, tas nenozīmē, ka ekonomikā būs mūžīga krīze, uzskata "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Līdzīgi kā tas bijis ar citām infekcijām vēsturē, cilvēki drīzāk iemācīsies sadzīvot arī ar Covid-19, taču "vairākums mūžīgi neakceptēs to, ka valsts pret viņiem izturas kā aukle".

 "Ja vakcīnas kaut kādu iemeslu dēļ nestrādās perfekti, tad

risinājums nebūs mūžīgi ierobežojumi. Risinājums būs samierināšanās ar to, ka infekcijas slimības ir kļuvušas par lielāku draudu, nekā bijām pieraduši.

5

18.gadsimtā nebija Covid, bet tad bija bakas, holera, tīfs, masalas un daudzas citas šobrīd retas infekciju slimības. Taču cilvēki vienalga gāja uz tirgiem un operu. Ļoti daudzas cilvēku izvēles ikdienā liecina, ka risku samazināšana nav vienīgais apsvērums, viņi sabalansē dažādas vēlmes. Tas ir galējs piemērs, taču ir cilvēki, kuri kāpj Karakoruma kalnu virsotnē K2, kaut ir zināms, ka neatgriežas katrs ceturtais.

Cilvēku vairākums mūžīgi neakceptēs to, ka valsts pret viņiem izturas kā aukle,"

5

klāstīja Strautiņš.

Vienlaikus viņš gan uzsvēra, ka galvenais scenārijs ir nevis samierināšanās ar koronavīrusu kā nenovēršamu dzīves fonu, bet tā izskaušana vai vismaz pārvēršana par maznozīmīgu risku ar jau esošo vakcīnu un to modifikāciju palīdzību, kā arī jaunām ārstēšanas metodēm, par kurām regulāri ziņo zinātnieki.

"Izpratne par to, ka šāds atrisinājums ir, iespējams, palīdzēs nodrošināt, ka tiek ievēroti ierobežojumi, kas visumā šķiet pamatoti, kaut arī ir diskutabli lēmumi, kas veicina pircēju plūsmas koncentrēšanos atsevišķos veikalos," sacīja Strautiņš.

Viņš prognozēja, ka

2021.gadā nodarbinātības kāpumu Latvijā radīs apspiestā patēriņa atdzīvošanās, bet 2022.gadā stafeti pārņems milzīgs investīciju bums,

5

kas turpināsies vairākus gadus. Turklāt varētu aktivizēties ne tikai sabiedriskā, bet arī privātā sektora naudas plūsmas, pateicoties mājokļu tirgus sasilšanai. "Tad arvien aktuālākā kļūs imigrācijas tēma. Ap to brīdi arī ienākumu līmenis Latvijā jau var vairāk nekā divkārt pārsniegs pasaules vidējo, kas Igaunijā un Lietuvā jau ir noticis. Kļūsim konkurētspējīgāki cīņā par pasaules talantiem - kaut joprojām salīdzinoši vāji Eiropā," teica Strautiņš.

Tāpat viņš minēja, ka ļoti aktīva būs iekšējā migrācija, jo ne šā gada patēriņa, ne sekojošais investīciju spurts vēl automātiski nenodrošinās pilnu nodarbinātību visā Latvijā. "Varētu teikt, ka nodarbinātības problēma, izslēdzot pandēmijas efektus, Latvijā ir atrisināta Rīgas aglomerācijā, Valmieras-Cēsu-Smiltenes reģionā. Pilnai nodarbinātībai strauji tuvojas arī Liepāja un tās apkārtne. It kā laba situācija ir arī Ventspilī, bet ir bažas, kā to ietekmēs tranzīta krīze, kas darba tirgū var izpausties ar aizkavēšanos. Ir arī citi apvidi, kur reģistrētā bezdarba līmenis it kā ir zems, taču šādās vietās mēdz būt mazs darbavietu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, kas varētu liecināt par slēptu bezdarbu, slēptu nodarbinātību vai to, ka darbaspējīgie no šīm vietām aizbraukuši, bet varētu daļēji atgriezīsies, ja būs iespēja," piebilda Strautiņš. 

Viņš minēja, ka nodarbinātības problēmu reģionos risinās rūpniecības attīstība - tieši šī nozare ir galvenā naudas pelnītāja lielākajai daļai apvidu ārpus galvaspilsētas, jo tā spēj radīt daudz darbavietu cilvēkiem ar ļoti dažādu zināšanu un prasmju līmeni.

Kopumā darbaspēka apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijas sabiedrība un darba tirgus ir labi spējuši pielāgoties pandēmijai, kuras radītās pārmaiņas ekonomikā un dzīvesveidā ir dramatiskas, uzskata ekonomists

Viņš norādīja, ka pandēmijas pirmā viļņa ietekme sasniedza kulmināciju 2020.gada otrajā ceturksnī, kad darba meklētāju īpatsvars salīdzinājumā ar 2019.gada otro ceturksni pieauga par 2,2 procentpunktiem, sasniedzot 8,6%. "Diemžēl šā gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis varētu būt pārsniedzis 9%.

Tieši šis ir pandēmijas smagākais brīdis.

5

Rūpniecībai klājas labi, bet ierobežojumu skarto pakalpojumu nozaru daļa ekonomikā ir lielāka, šie ierobežojumi ir stingrāki un ilgstošāki nekā pavasarī," uzsvēra Strautiņš.

Uz augšu
Back