Borels ES vārdā publisko deklarāciju par Krievijas nelikumīgo Krimas okupāciju (5)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.
Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels. Foto: JOHANNA GERON / POOL / AFP

Nesen diplomātisku sakāvi Maskavā pieredzējušais Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels izdevis deklarāciju, norādot, ka ES joprojām stingri iestājas par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās.

Borels izdevis deklarāciju ES vārdā par Krievijas īstenoto nelikumīgo Krimas un Sevastopoles aneksiju tās septītajā gadskārtā, ko Ukraina atzīmē piektdien, 26.feburārī.

ES atkārtoti norāda, ka tā neatzīst šo starptautisko tiesību pārkāpumu un aizvien to nosoda, paudis Borels. Tas joprojām ir tiešs izaicinājums starptautiskajai drošībai un izraisa smagas sekas starptautiskajai tiesiskajai kārtībai, kas aizsargā visu valstu teritoriālo integritāti, nedalāmību un suverenitāti.

Deklarācijā norādīs, ka ES joprojām ir apņēmusies pilnā mērā īstenot neatzīšanas politiku,

cita starpā izmantojot ierobežojošus pasākumus un sadarbību starptautiskos forumos. ES vēlreiz aicina ANO dalībvalstis apsvērt līdzīgus neatzīšanas pasākumus atbilstīgi ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijai 68/262 par Ukrainas teritoriālo integritāti. Tāpat deklarācijā norādīts, ka ES neatzīst un neatzīs Krievijas rīkotās vēlēšanas Krimas pussalā.

"Aizvien lielākā pussalas militarizācija, ko īsteno Krievija, tostarp daudzās militārās mācības un kara kuģu būvēšana, joprojām negatīvi ietekmē drošības situāciju Melnās jūras reģionā. Pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības, Krievija ir uzspiedusi Krimas iedzīvotājiem savu pilsonību un iesauc tos savos bruņotajos spēkos," uzsvēris Borels.

Tāpat ES atgādina nelikumīgās aneksijas negatīvo ietekmi uz reģionālo stabilitāti, ko apliecina Krievijas neattaisnotā militārā spēka pielietošana pret Ukrainu 2018.gada 25.novembrī. Turklāt Krievijai būtu jāpārtrauc pussalā mainīt demogrāfisko struktūru, izmitinot pussalā savus civiliedzīvotājus.

Borels norādīja, ka ES nosoda Kerčas tilta būvniecību un dzelzceļa posma atklāšanu, kas notika bez Ukrainas piekrišanas. Pēc viņa paustā, tie ir kārtējie mēģinājumi nelikumīgi anektēto pussalu piespiedu kārtā integrēt Krievijā un kārtējie Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumi.

"ES cer, ka Krievija saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nodrošinās netraucētu un brīvu kuģošanu cauri Kerčas šaurumam uz Azovas jūru un no tās. Nelikumīgi šādas kuģošanas ierobežojumi turpinās un rada negatīvas ekonomiskās sekas Ukrainas ostām Azovas jūrā un visam reģionam kopumā," akcentējis ES augstais pārstāvis ārlietās.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kopš Krievijas nelikumīgi īstenotās aneksijas cilvēktiesību situācija Krimas pussalā ir ievērojami pasliktinājusies.

Ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu, ES aicina Krieviju pilnībā ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, starptautiskos cilvēktiesību standartus un attiecīgās ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas.

Borels norādīja, ka pussalas iedzīvotāji saskaras ar sistemātiskiem tādu savu pamatbrīvību ierobežojumiem kā vārda brīvība, reliģijas vai pārliecības brīvība, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvība. Žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji un advokāti savā darbā saskaras ar traucējumiem un iebiedēšanu.

"Ir nepieņemami, ka Krimas tatāri tiek vajāti, uz viņiem tiek izdarīts spiediens, un viņu tiesības tiek rupji pārkāptas. Krimas tatāriem, ukraiņiem un visām pussalas etniskajām un reliģiskajām kopienām ir jānodrošina iespēja saglabāt un attīstīt savu kultūru, izglītību, identitāti un kultūras mantojuma tradīcijas, kuras patlaban nelikumīgās aneksijas dēļ ir apdraudētas," pauda ES augstais pārstāvis ārlietās, norādot, ka ir jāizbeidz destruktīvās darbības pret pussalas kultūras mantojumu, piemēram, pret arheoloģiskajām vērtībām, mākslas darbiem, muzejiem vai vēstures pieminekļiem, kas nemitīgi turpinās.

Borels vērsa uzmanību, ka saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 75/192 par cilvēktiesību situāciju Krimā un Sevastopolē, ir ārkārtīgi svarīgi, lai reģionālie un starptautiskie cilvēktiesību pārraudzības mehānismi, kā arī nevalstiskās cilvēktiesību organizācijas varētu netraucēti piekļūt Krimai un Sevastopolei. Visas izskatīšanā esošās cilvēktiesību pārkāpumu un aizskārumu lietas, piemēram, saistībā ar piespiedu pazušanu, spīdzināšanu un nogalināšanu, vardarbību, politiski motivētas vajāšanas gadījumiem, diskrimināciju un aizskaršanu, ir rūpīgi jāizmeklē.

"Visi tie, kuri Krimas pussalā, neievērojot starptautiskās tiesības, tika aizturēti un notiesāti, tostarp Emirs-Useins Kuku un pieci kopā ar viņu notiesātie, Oļehs Prihodko, nesen notiesātie Envers Omerovs, Riza Omerovs un Aiders Džaparovs ir nekavējoties jāatbrīvo. Krimas tatāru pašpārvaldes struktūras Medžlisa darbības aizliegums ir jāatceļ. Krievijai ir arī jāveic pasākumi, lai uzlabotu vides stāvokli, kas kopš nelikumīgās aneksijas ir ievērojami pasliktinājies," uzsēra Borels.

Viņš norādīja, ka ES atzinīgi vērtē diplomātiskos centienus, kas vērsti uz Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes atjaunošanu tās starptautiski atzītajās robežās un šajā sakarā apsvērs konkrētas Ukrainas idejas saskaņā ar iedibināto neatzīšanas politiku.

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu