Skeleta īpatnība, liekais svars, mandeles, alkohols u.c. iemesli, kāpēc tu krāc!

FOTO: shutterstock.com

Aptuveni katru desmito (14 %) cilvēku pēdējā gada laikā nomocījušas krākšanas problēmas miegā, liecina jaunākais pētījums*. Miega medicīnas speciālisti norāda, ka krākšana nav nevainīga parādība miegā, gluži pretēji – atstājot to bez vērības, var iedzīvoties arī nopietnās saslimšanās.

No visiem aptaujātajiem, kas norādījuši, ka mēdz ciest no krākšanas miegā, visbiežāk to piedzīvojuši cilvēki ar neveselīgu dzīvesveidu – katrs ceturtais jeb 25 %. Nedaudz retāk, bet biežāk nekā vairums – naktī krāc arī seniori vecumā no 64 līdz 75 gadiem (21 %), kā arī vīrieši (19 %). Savukārt vismazāk krākšana naktī skar cilvēkus ar veselīgu dzīvesveidu, sievietes un jauniešus no 18 līdz 34 gadu vecumam – aptuveni katru desmito (8 %).

“Iemesli krākšanai naktīs var būt dažādi – aizmigšana neērtā pozā, alkohola un nomierinošu līdzekļu lietošana, novecošanās procesi, arī smēķēšana. Tās var būt arī skeleta īpatnības vai lielas mandeles, tomēr

visbiežākais iemesls ir liekais svars, ko novērojam par galveno cēloni 80–90 % krākšanas gadījumu.

Krākšana var būt saistīta arī ar miega traucējumiem, ko dēvē par miega apnoju, kas ir diezgan izplatīta slimība un skar līdz 10 % pasaules iedzīvotāju jebkurā vecumā. Tomēr satraucošākais ir tas, ka liela daļa cilvēku nenovērtē krākšanas nozīmīgumu un savlaicīgi nemeklē medicīnisko palīdzību, kas, savukārt, var novest jau pie tādām nopietnām saslimšanām kā miokarda infarkts, insults un citas,” stāsta Miega slimību centra ārste Anda Nodieva.

Krākšana noved pie miegainības

Miega ārste skaidro, ka var būt divu veidu krākšana – pirmā ir neregulāras krākšanas epizodes, kas biežāk ir drīzāk traucējošas apkārtējiem, nevis pašam, un noris bez elpošanas pauzēm. Savukārt otrs variants jau ir regulāra un stipra krākšana, kas nereti nozīmē to, ka cilvēks cieš no miega apnojas.

Šādos gadījumos cilvēks naktī regulāri piedzīvo skābekļa trūkumu.

“Krākšana ar elpošanas pauzēm notiek, tikai cilvēkam atrodoties dziļajā miega fāzē, kuras laikā ķermenis atjaunojas. Lai atkal ieelpotu un arī iekrāktos, sākas sava veida trauksme, kas cilvēkam liek strauji atgriezties seklākā miega fāzē. Lielākoties gan cilvēks pilnībā neatmostas, taču ar to pietiek, lai novestu pie miegainības dienas laikā. Un tas ir vēl viens risks, ko var radīt neuzmanīta krākšana, jo miegainības dēļ ievērojami pazeminās ne tikai cilvēka darba spējas, bet arī dzīves kvalitāte kopumā,” norāda Dr. Anda Nodieva.

FOTO: shutterstock.com

Primāri – veselīgs un aktīvs dzīvesveids

Efektīvākais veids, kā izvairīties no miega traucējumiem, tai skaitā krākšanas naktī, ir aktīvs dzīvesveids un sabalansēta ēdienkarte, lai uzturētu sevi formā. Nereti cilvēki dzīves laikā kādā brīdī pieņemas svarā, līdz ar to palielinās arī krākšanas un miega apnojas iespējamība un riski. Taču tas ir faktors, ko vairumā gadījumu cilvēks pats var kontrolēt un arī laikus novērst.

“Svarīgi veselīgam dzīvesveidam pievērsties pēc iespējas agrākā vecumā, jo pēc tam to izdarīt būs daudz grūtāk. Atbrīvojoties no liekā ķermeņa svara, uzlabosies arī asinsspiediens, cukura un holesterīna rādītāji, tāpat arī garastāvoklis, kā arī būtiski pieaugs enerģijas līmenis. Svarīgi atcerēties, ka veselīgs dzīvesveids ir sabalansēts dzīvesveids – cilvēkam nav jācenšas pāri saviem spēkiem, jo ceļš uz fizisku un emocionālu labsajūtu slēpjas mērenībā – gan ēdienkartē, gan treniņos un arī miega režīmā,” papildina Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

Nevis gulēt vairāk, bet ievērot regulāru miega režīmu

Kā norāda Miega slimību centra bezmiega ārstēšanas speciāliste Dr. Natālija Bērziņa, svarīgākais ir nevis gulēt vairāk un ilgāk, bet gan

ievērot regulāru miega režīmu, sauktu arī par miega higiēnu.

Parasti arī cilvēka iekšējais pulkstenis pats pasaka priekšā, kāds ir optimālais laiks, kas katram nepieciešams miegam – visbiežāk tās būs septiņas astoņas stundas diennaktī, kas palīdzēs gan ķermenim saglabāt veselību, gan laikus novērst dažādas saslimšanas. Tāpēc miegam vienmēr ir jābūt prioritātei, cenšoties ievērot arī vienu gulētiešanas un pamošanās laiku.

Galvenais atskaites punkts ir pašsajūta no rīta – ja no rīta, lai pieceltos, ir nepieciešama kafijas krūze un ap 10.00–11.00 no rīta cilvēks jūt, ka varētu aizmigt kaut sēdus, ieteicams pārskatīt savus gulēšanas paradumus.

Turklāt miega higiēna nenozīmē gulēšanu vien – tā ir apkārtējā vide, dodoties gulēt, ikdienas rutīna, izvairīšanās no stresa, kā arī veselīgu ieradumu veidošana dienas laikā. Ja tomēr pašam neizdodas sakārtot savu miega režīmu vai atbrīvoties no krākšanas naktī, jādodas pie speciālista.

“Nereti veselības problēmu cēloņus varam ietekmēt paši, tāpēc ir svarīgi ne tikai ievērot veselīgus paradumus, bet sekot līdzi savai veselībai – gan fiziskām, gan psihoemocionālām tās izpausmēm. Miega centra praksē esam novērojuši, ka miega traucējumi un krākšana naktī retāk nomoka cilvēkus, kas ikdienā ir apmierināti un ievēro veselīgu dzīvesveidu,” saka ārste Anda Nodieva.

*"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits – 1000 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir jau piektais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss".

Uz augšu
Back