Saslimstības ar Covid-19 mazināšanai noteikti būtu jāsaglabā tie ierobežojumi, kuri pierādījuši savu efektivitāti, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija priekšsēdētājs Andris Skride (AP).
Skride: Jāsaglabā ierobežojumi, kas pierādījuši savu efektivitāti (11)
Kā būtiskāko un efektīvāko ierobežojumu Skride minēja pulcēšanās ierobežojumu saglabāšanu, tostarp arī nelielās grupās, jo pulcēšanās ierobežojumu neievērošana nodrošina lielāko Covid-19 pārnesi. "Lielākā iespēja saslimt ir neoficiālās ballītes, kā arī kopīgas pusdienošanas darba vietā, jo pēc tam kāds no ballētājiem vīrusu var aiznest uz mājām kādam vecākam cilvēkam," sacīja Skride.
Viņš piebilda, ka riski ir arī darba kolektīvos, pat nelielos. Ja arī daudz kur darba laikā cilvēki ir maskās, tad nereti vēl notiek kopīgas pusdienu pauzes, kad maskas tiek novilktas un pie pusdienām apspriesti dažādi jautājumi.
Tāpat pie noteikti saglabājamiem ierobežojumiem Skride minēja attālinātās mācības izglītības iestādēs, kā arī stingrāku ieceļotāju kontroli uz robežām.
"Skaidrs, ka marts būs grūts, īpaši, ja vairāk izplatīsies jaunās vīrusa mutācijas," piebilda Skride.
Jautāts, kāds ir viņa viedoklis attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumiem un nepieciešamību tos saglabāt vai mīkstināt, Skride sacīja, ka, viņaprāt, veikalā, kurā ir maz cilvēku, visi velk sejas maskas un tiek nodrošināta laba ventilācija, inficēšanās risks ir neliels.
Saeimas deputāts piebilda, ka daudz raitāk būtu jānodrošina vakcinācijas process. Kā piemēru Skride minēja Madonu, kur vakcināciju veic tikai divas ģimenes ārstu prakses, bet pārējās aptuveni desmit dažādu iemeslu dēļ to nedara.
"Šādos gadījumos aktīvāk jāiesaistās Nacionālajam veselības dienestam, Vakcinācijas projekta birojam, jābūt stingrākiem un jāliek to darīt. Gadījumos, kad ģimenes ārsti nevakcinē, tāda iespēja būtu obligāti jānodrošina vismaz katrai bijušajai rajona slimnīcai," uzsvēra Skride.