Latvijai solīto vakcīnu kavējumi un to trūkums rada spriedzi iekšējā sadalē

AstraZeneca vakcīnas. Ilustratīvs attēls FOTO: Reuters/ScanPix

Lai arī masu vakcināciju pret Covid-19 sola sākt vēlā pavasarī, pagaidām nemaz nav skaidrības, cik daudz vakcīnu saņemsim. Noteiktības nav pat par tuvākajām nedēļām, nemaz nerunājot par nākamajiem mēnešiem. Tas rada spriedzi arī Latvijas iekšējā vakcīnu sadalē, jo liela daļa prasīto apjomu nedabūja, ko uzzināja tikai brīdi, kad vakcīnas atveda, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Piemēram, ģimenes ārsts Cēsīs Toms Ķēdis raidījumam "de facto" stāstīja, ka pasūtīto 100 devu vietā saņēmis 60. Vakcinācijas jaudas pietiktu vairāk, jo papildus pieņemšanas laikam praksē pret Covid-19 dienā varētu vakcinēt 20 cilvēku. Vakcinēt vairāk varētu arī ģimenes ārsts Māris Nātra Valkā. Viņš saņēma 30 devas, kuras divu dienu laikā arī izlietoja. Un, lai gan nākamnedēļ tempu varētu kāpināt, šīs nedēļas pieredze par turpmāko lielas cerības nedod. Viņš stāsta: "Grupā 70+ manā praksē ir 450 cilvēki. Uzstādījums ir vakcinēt vismaz 70%. Tad man ir jāvakcinē vismaz 300 cilvēku. Ja tas turpināsies tādā gaitā kā pašreiz, 30 cilvēki nedēļā, jo es saņēmu 30 devas, tad es vakcinēšu 10 nedēļas – divarpus mēnešus. Mūsu kapacitāte ir divreiz lielāka!"

Vakcīnu pieejamība, nevis spēja tās izlietot, šobrīd ir akūtākā problēma.

17

Piegāžu apjomu pret prasīto nedēļā no 22. līdz 28. februārim samazināja teju visiem. Visbiežāk, pasūtot 50 līdz 60 devas, saņēma 30, prasot 70 līdz 80 – saņēma 40, bet, pasūtot simt, piegādāja 60. Lielajiem pasūtītājiem, piemēram, P. Stradiņa slimnīcai, prasīto 2000 devu vietā iedeva 1160.

Kopumā no kopējā 23,5 tūkstošu devu pasūtījuma mediķu un senioru vakcinācijai iedalīja vien 15,2 tūkstošus. Nesamazināja tikai sociālās aprūpes centriem prasīto un attiecīgi piegādāto 1521 devas skaitu.

"Saņemot šos pasūtījumus, mēs jau redzējām, ka apjoms pārsniedz to vakcīnu devu skaita piedāvājumu, kāds ir pieejamas.

17

Tad bija darba grupas kopā sanākšana, kurā tika lemts tālāk dalījums. Samazinājums tika veidots tādējādi, ka tie, kuri bija pasūtījuši vienu, divus, trīs flakonus [katrā flakonā 10 devas – red.], tiem netika samazināts pasūtījums, tiem, kuriem sanāca jau vairāk, tika mazināts par 45%," stāsta Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja. 

Līdzīga situācija varētu būt vēl nākamajās nedēļās. Lai gan piegādes gaidāmas ik nedēļu, un marta pēdējā nedēļā varētu ienākt vairāk nekā 40 tūkstoši vakcīnu, situācija nemitīgi mainās.

Piemēram, Ministru kabineta sēdē 23. februārī tika apspriests viens piegāžu grafiks, bet divas dienas vēlāk – jau cits un ar mazāku kopējo AstraZeneca vakcīnu devu. Tā 28. februārī bija plānots atvest vairāk nekā 24 tūkstošus devu, bet tas nenotika, piegādi sadalot citā skaitā vēlākos datumos.

Kopumā Latvija līdz marta beigām saņem par aptuveni 7000 AstraZeneca vakcīnu, mazāk, nekā bija gaidīts. Turklāt tas nav pirmais samazinājums.

17

Bija plānots, ka pirmajā ceturksnī Latvijā ienāks vairāk nekā 42 tūkstoši Moderna vakcīnu, taču šobrīd atsūtīti 15 600, par pārējo skaidrības nav. Cerīgāku ainu Veselības ministrijā sola aprīlī ar vismaz 100 000 vakcīnu piegādi nedēļā. Bet arī tas, kā izriet no valdībā runātā, - bez noteiktības.

Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča 23. februāra sēdē norādīja: "Mēs pašreiz neredzam tālāk detalizāciju kā līdz 31. martam. Tas nozīmē, ka mēs plānojam un prognozējam savu darbu tikai pēc kvartāla prognozēm. Ļoti ceram, ka drīzumā varētu ienākt kādi precizētāki grafiki."

AstraZeneca jau paziņoja, ka otrajā ceturksnī piegādes plāno samazināt visā Eiropā. Arī, piemēram, Igaunijai pagājušajā nedēļā nepiegādāja solītās 16 800 vakcīnas. Taču

kaimiņvalstis – gan Lietuva, gan Igaunija - jau ir platu soli priekšā vakcinācijas tempos. Kamēr Latvijā vismaz pirmo vakcīnu saņēmuši ap 2% no iedzīvotājiem, Lietuvā un Igaunijā – vairāk nekā 5%

17

(līdz 25.02.2021.).

Veselības ministra Daniela Pavļuta ieskatā cēlonis meklējams rudenī, kad vakcīnu pasūtījumus pieteica, ne tikai Pfizer vakcīnu, bet arī AstraZeneca. Piemēram, Igaunija prasīja pat vairāk, nekā viņiem pienācās. "Igaunija, līdzīgi kā mēs, ir likusi ļoti lielu uzsvaru uz AstraZeneca, bet vēl vairāk. Viņi ir pieteikušies un arī pasūtījuši, šķiet, ap pusotru reizi no sava proporcijas, vairāk nekā savu pro rata. Un tas ir bijis iespējams, jo ne visas valstis savukārt ir paņēmušas savu proporciju," sacīja D.Pavļuts 23.februāra Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā". 

Vakcīnu iegādi un piegādi pārrauga Nacionālais veselības dienests. Tur norāda, ka nobīdes piegādē nenozīmē, ka nolīgtais daudzums vispār netiks atvests, jo tās ir ražotāja saistības. Dienestā norāda: "Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir ļoti strikta nostāja un tiek izdarīts spiediens uz ražotāju, lai panāktu līgumu izpildi. Ņemot vērā vīrusa mutēšanu, ražotāji strādā arī pie vakcīnu efektivitātes pētīšanas dažādām pacientu grupām, vīrusa celmiem, pašu vakcīnu uzlabošanas, kas arī var ietekmēt ražošanas kapacitāti un līdz ar to piegāžu apjomu."

Mazāk vakcīnu gan rada lielāku spriedzi iekšējā sadalē, un ne tikai nelielā skaita dēļ.

17

Vakcinācijas kabinetos - kā slimnīcās, tā ģimenes ārstu praksēs - apliecina, ka to, cik vakcīnu saņems, uzzinājuši tikai piegādes brīdī. Tas neļauj veidot precīzu pierakstu ar laikiem. "Man cilvēki zvana nepārtraukti - dakter, dakter, kad ir mana kārta, kad ir mana kārta, vakcinējiet mani ātrāk! Bet es saku – Kārli, Jāni, Elza, es nezinu! (..) Tā kā man nav pilnīgi nekādas informācijas par saņemamo devu skaitu, es nevaru neko apsolīt," saka M.Nātra.

Veselības ministrs vēl nedēļas vidū gan bija pārliecināts par pretējo, Latvijas Radio paužot, ka ģimenes ārsti piegāžu apjomus zina, jo tās tiekot prognozētas nedēļai uz priekšu. Taču tas neatbilst faktiskajai situācijai. Vakcīnu pasūtījumus katrai nākamajai nedēļai veic līdz ceturtdienai. Tad SPKC datus apkopo un iedalītās vakcīnas nodod izvadātājiem, bet saņēmējiem nenosūta ziņu, cik vakcīnu gaidīt un vai būs visas pasūtītās vai cits skaits

Jāpiebilst, ka arī dažādos reģionos pieejamība vakcīnām nav vienmērīga, jo vieniem ticis vairāk, citiem - mazāk. Tas tādēļ, ka, dalot vakcīnas, nav ņemts vērā, ka kādā vietā jau sākotnēji prasītāju skaits ir lielāks, citā mazāks. Tiesa, arī pieprasījums atšķiras, un, kamēr vieniem pietrūkst, citiem paliek pāri.

Šā iemesla dēļ šai nedēļai jaunas vakcīnas nemaz nepasūtīja Daugavpils reģionālā slimnīca, jo ledusskapjos vēl bija krājumi no iepriekšējām reizēm. "Diemžēl pirmā mūsu pieredze rāda, ka mēs bijām pasūtījuši daudz vairāk, nekā rezultātā vispār atnāca izbraukuma laikā vakcinēties.

Mēs vairs īpaši negribam riskēt ar tām vakcīnām, jo pēc tam, protams paši galvenie vainīgie būsim tieši mēs, tie kas neizlietoja vakcīnas,"

17

skaidro Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Grigorijs Semjonovs.

Slimību profilakses un kontroles centrā sola vēl piestrādāt pie vakcīnu dalīšanas principiem un informācijas pieejamības

Uz augšu
Back