Kritiskais brīdis, tostarp Baltijas valstu, tautsaimniecībās un bankās var iestāties, kad tiks pārtraukti pandēmijas laikā ieviestie atbalsta pasākumi, intervijā aģentūrai LETA atzina Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes locekle Izabela Šnābele.
ECB: Pandēmijas laika atbalsta pasākumu pārtraukšana būs kritiskais brīdis (1)
Viņa atgādināja, ka jau pandēmijas sākumā tika ieviesti daudzi atbalsta pasākumi.
"Ļoti būtiskas bija darba vietu saglabāšanas shēmas - tās ļāva nosargāt darba vietas 10 miljoniem cilvēku, novēršot strauju bezdarba līmeņa pieaugumu. Vēl viens svarīgs komponents bija atbalsts uzņēmumiem, kura mērķis bija novērst maksātnespēju starp uzņēmumiem, kas būtu dzīvotspējīgi normālos apstākļos. Tos var uzskatīt par vissvarīgākajiem pasākumiem, un tie darbojās ļoti labi, īpaši apvienojumā ar monetārās politikas pasākumiem, kas nodrošināja ļoti labvēlīgus finansēšanas nosacījumus uzņēmumiem, mājsaimniecībām un valdībām, tādējādi pastiprinot fiskālās politikas reakciju," uzsvēra Šnābele.
Viņa piebilda, ka, piemēram, banku sektorā tika ieviestas kredītbrīvdienas un garantijas, bet centrālo banku pasākumi nodrošināja augstu likviditāti ar ļoti labvēlīgiem nosacījumiem, ļaujot bankām turpināt izsniegt aizdevumus.
"Šo atbalsta pasākumu rezultātā šobrīd vērojamais maksātnespējas gadījumu skaits ir ļoti zems. Kritiskais brīdis iestāsies, kad šie atbalsta pasākumi tiks pārtraukti. Pastāv "kraujas efekta" risks, kas varētu netieši ietekmēt arī finanšu sektoru, un, iespējams, ienākumus nenesošo kredītu apmēra pieaugums," pauda ECB valdes locekle.
"Arī Baltijas valstīs iespējams šāds "kraujas efekta" risks. Daudzu uzņēmumu parāda līmenis palielinās un ne visi šie uzņēmumi pārdzīvos krīzi. Pandēmija rada sarežģījumus visās eirozonas valstīs," atzina Šnābele.
"Mūsu veiktā analīze liecina, ka eirozonas bankas spētu tikt galā ar šiem sarežģījumiem, ja vien atbalsta pasākumi netiktu pārtraukti pārāk agri un pārāk strauji, kā arī saglabājoties kopumā labvēlīgiem nosacījumiem, tostarp ECB nodrošinātajiem finansēšanas nosacījumiem. Taču varam paredzēt, ka daudzu uzņēmumu parāda līmenis pēc krīzes būs būtiski palielinājies," stāstīja ECB valdes locekle.
Par "kraujas efektu" ekonomikā sauc situāciju, kad, augot kāda cilvēka vai uzņēmuma ienākumiem, tas zaudē tiesības uz atbalsta pasākumiem, tādējādi tā kopējā ekonomiskā situācija nevis uzlabojas, bet pasliktinās.
Jau vēstīts, ka janvāra beigās ECB paziņoja, ka eirozonas lielās bankas līdz šim veiksmīgi pārcietušas koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi, taču tagad to kredītu portfeļi varētu ciest ievērojamus zaudējumus. ECB norādīja, ka ekonomisko apstākļu pasliktināšanās koronavīrusa pandēmijas dēļ ir palēninājusi tā dēvēto slikto kredītu apmēra samazināšanos. Turklāt banku aizdevumu portfeļi pakļauti riskiem, kas šobrīd vēl nav pilnībā redzami.