Armēnijas premjers vēlas referendumu par pāreju uz pusprezidentālu pārvaldes formu

Nopostīts ciems Kalnu Karabaha reģionā. FOTO: AFP/SCANPIX

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans pirmdien pavēstīja par nodomu rīkot referendumu par pāreju no parlamentārās uz pusprezidentālu pārvaldes formu, norādot, ka šādā ceļā valstī izdosies stiprināt stabilitāti.

"Oktobrī mēs grasāmies rīkot referendumu, un tā rezultātā vai nu pieņemsim jaunu konstitūciju vai labojumus, ar kuriem mēs pāriesim no parlamentārās uz pusprezidentālu pārvaldes formu," pirmdienas vakarā atbalstītāju mītiņā Erevānas centrā sacīja premjers.

Jaunā pārvaldes forma valstī garantēs stabilitāti un turpmāk nepieļaus "iekšpolitisko krīžu veidošanos", norādīja Pašinjans.

Viņš arī pavēstīja, ka ir gatavs ārkārtas vēlēšanām, ja tam piekrīt opozīcija parlamentā.

Armēnijā spiediens pret Pašinjanu pieaudzis kopš sakāves karā ar Azerbaidžānu par Kalnu Karabahu, taču premjers līdz šim ignorējis atkārtotās prasības atkāpties.

Pašinjans paziņojis, ka ir gatavs sarunām ar opozīciju, lai mazinātu spriedzi, taču piedraudējis aizturēt jebkuru, kas pārkāps likumu.

Armēnijas prezidents Armens Sarkisjans sestdien atteicās parakstīt Pašinjana rīkojumu par armijas ģenerālštāba priekšnieka atcelšanu no amata, tādējādi vēl vairāk padziļinot politisko krīzi.

Ceturtdien Armēnijā izcēlās jauna krīze, kad armija pieprasīja Pašinjana un viņa vadītās valdības atkāpšanos.

Savukārt Pašinjans apsūdzēja armiju apvērsuma mēģinājumā un paziņoja par ģenerālštāba priekšnieka Onika Gasparjana atcelšanu no amata.

9.novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.

Vienošanās paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Uzreiz pēc pamiera parakstīšanas Erevānā un citviet Armēnijā sākās plaši protesti pret valdību, to dalībniekiem pieprasot premjera demisiju.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.

Uz augšu
Back