Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien izskanēja pārmetumi par daļas no plānotā sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksāšanu novēlošanos, kas teorētiski varētu radīt situāciju, ka attiecīgā daļa varētu tikt samaksāta cilvēkam, kurš būs aizgājis mūžībā jeb "skaistam zārkam".
Tomēr labklājības nozares pārstāvji skaidroja, ka attiecīgā summa tiks samaksāta, ka valsts darbinieki strādājuši pa naktīm un arī 12 stundas dienā, lai izpildītu valsts lielā apjomā pieņemtos grozījumus 11 likumos, kā arī norādīja uz skaidrojumu, kādi ir spēkā esošā regulējuma nosacījumi pabalsta apmēra noteikšanai.
Saeimas deputāte Inese Ikstena (AP) skaidroja, ka pie viņas vērsās māmiņas, kuras audzina bērnus ar invaliditāti, un cilvēki, kuri mājās kopj pieaugušos ar invaliditāti. Parlamentāriete pēc informācijas saņemšanas, ka netiekot izmaksāti visi plānotie maksājumi, iepazinās ar normatīvajos aktos noteikto aprēķina metodi, kas politiķei radījusi neizpratni.
Ikstena secinājusi, ka pieaugums līdz aprīlim ieskaitot netiek samaksāts, savukārt maijā izmaksāšot tikai starpību, neizmaksājot pamatpabalstu. Šajā pieejā sanāk pārcelt vienu mēneša visu summu vai daļu uz nākamo gadu, kas deputātei nav saprotams un ko viņa vērtē kā nepareizu rīcību.
Arī deputāts Andris Skride (AP) norādīja, ka jautājums ir kāpēc ir izveidojusies situācija, ka attiecīgā piemaksa cilvēkiem ir jāgaida četri mēneši un vai nepazūd viena mēneša maksājums.
Labklājības ministrijas (LM) Sociālās iekļaušanas politikas departamenta vadītāja Elīna Celmiņa norādīja, ka pabalstu izmaksa notiek atbilstoši likumā noteiktajam un sniedza sīkāku skaidrojumu situācijai. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) bija nepieciešams laiks, lai sagatavotu nepieciešamās izmaiņas informācijas tehnoloģiju sistēmās, lai attiecīgo starpību, kas veidojās pēc grozījumu pieņemšanas, iedzīvotājiem varētu izmaksāt.
LM pārstāve skaidroja, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksāšanā ir nedaudz atšķirīga situācija, jo saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu cilvēkiem ar invaliditāti, kuri nestrādā, šis pabalsts jāizmaksā lielākā apmērā. Nepieciešams konstatēt, vai cilvēks ar invaliditāti ir vai nav strādājis nedēļu vai citu laika posmu attiecīgajā mēnesī. Tāpēc nav iespējams veikt izmaksu par tekošo mēnesi, jo jāzina, kāda bija situācija iepriekšējā mēnesī, norādīja Celmiņa.
Šo iemeslu dēļ nebija iespējams turpināt iepriekš vēsturiski izveidojušos situāciju, kad pabalstu maksāja par tekošo mēnesi, vērsa uzmanību LM pārstāve. Atbilstoši likumam maijā notiks pāreja uz attiecīgā pabalsta izmaksu par pagājušo mēnesi un visiem cilvēkiem tiks izmaksāta starpība par gada pirmajiem četriem mēnešiem, skaidroja Celmiņa. Tas tiks aprēķināts atbilstoši tam, vai cilvēks strādāja, vai nestrādāja, jo regulējums šajos gadījumos ir atšķirīgs, norādīja LM pārstāve.
Viņa arī pastāstīja par citiem atšķirīgiem nosacījumiem atbilstoši kuriem mainās summa, ko persona saņem pabalstā. Tāpat arī jāņem vērā, ka ir cilvēki ar mainīgu statusu, pavēstīja Celmiņa.
Reizē sēdes diskusijās izskanēja arī bažas, ka atsevišķi cilvēki attiecīgo daļu naudas saņems jau pēc aiziešanas mūžībā jeb to varēs "ierakt kapā". Arī Ikstena kritizēja šo situāciju, nodēvējot to par pieeju "nodzīvo, tad izmaksāsim" un ka var gadīties, ka šo naudu varēs izmantot tikai, lai nopirktu "skaistu zārku" jau mūžībā aizgājušam cilvēkam. Politiķe mudināja labklājības nozares valsts darbiniekus reāli strādāt pie labklājības nodrošināšanas.
Savukārt Celmiņa akcentēja, ka komisijas sēdē izskanējušie arī VSAA virzienā vērstie pārmetumi vērtējami kā mazliet netaisnīgi. LM pārstāve akcentēja, ka decembrī tika izsludinātas ļoti daudzas izmaiņas 11 likumprojektos. Ņemot vērā, ka VSAA darbinieki jau strādāja pie tekošajām izmaiņām, kas jāveic katru gadu, tad šogad papildus vēl bija ļoti ievērojams apjoms ar specifiskiem nosacījumiem, kas bija jāsagatavo.
Celmiņa akcentēja, ka darbinieki strādājuši pa naktīm, kopā 12 stundas dienā. Viņa norādīja, ka tāpēc privāti pauž, ka pārmetumi par neieinteresētību ir nevietā.
Komisijas sēdē par šo jautājumu un ar to saistītajām lietām izvērtās plašas diskusijas, kādu brīdi arī atsevišķiem klātesošajiem runājot vienlaicīgi.
