Ekonomika atkopsies nevienmērīgi un pieaugs sociālās plaisas: izņēmums nebūs arī Baltija

FOTO: Zane Bitere / LETA

Ikvienas valsts ekonomika ir cietusi no pandēmijas, un šobrīd galvenais jautājums ir - kā ekonomikas atkopsies? "Coface" jaunākais ceturkšņa risku barometrs un ikgadējā "Valstu un nozaru risku rokasgrāmata" norāda uz nevienmērīgu ekonomikas atveseļošanos dažādās valstīs, un arī Baltijas valstis nebūs izņēmums. 

Nevienlīdzības pieaugums, kā arī daudzās valstīs novērojamā sabiedrības neapmierinātība ar valdību pieņemtajiem lēmumiem pandēmijas laikā, šogad potenciāli veicina biežāku protestu un vardarbības iespējamību visā pasaulē.

Gadu pēc Covid-19 pandēmijas sākuma un lielākās pasaules ekonomiskās recesijas kopš Otrā pasaules kara beigām "Coface" lēš, ka pasaules IKP pieaugums 2021.gadā varētu sasniegt vidēji +4,3%, savukārt pasaules tirdzniecības apjoms pieaugtu par +6,7%, pēc krituma -5,2% apmērā 2020.gadā. Kaut arī Ķīnas un citu Āzijas valstu ekonomiskā izaugsme veicina kopējo pasaules izaugsmi, galvenās nobriedušās ekonomikas, piemēram, Itālija, Spānija, 2021.gadā neatgriezīsies pie pirmskrīzes IKP līmeņa.

Tikmēr Baltijas valstīs tiek prognozēta diezgan nevienmērīga ekonomikas atveseļošanās, jo visu trīs valstu ekonomikas sarukums 2020.gadā bija nevienmērīgs,

1

tādēļ šī gada "izejas punkts" jeb salīdzināmā bāze 2021.gadam būs atšķirīga. Visām trim valstīm 2021.gadā tiek prognozēts IKP pieaugums 2%-3% apmērā. Pēc provizoriskiem datiem, vismazāk pandēmijas dēļ cietusi Lietuvas ekonomika, savukārt Latvijas ekonomiku pandēmija skārusi vairāk, un IKP izmaiņas Latvijā pandēmijas dēļ bijušas lielākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

"Salīdzinoši lēno atveseļošanos Baltijas valstīs ietekmēs arī fakts, ka šogad galvenie eksporta virzieni neatgriezīsies pirms-pandēmijas līmenī. No otras puses, ilgtermiņā izaugsmi paātrinās pandēmijas laikā notikušās izmaiņas globālajā piegādes ķēdē, veicinot straujāku ārvalstu investīciju pieaugumu un pieaugošu pieprasījumu eksporta tirgos," komentē "Coface Baltics" vadītājs Mantvīds Štareika.

Ņemot vērā, ka šogad lielākās daļas valstu mērķis ir atgriezties pie izaugsmes, "Coface Baltics" ekonomisti ir apkopojuši faktorus, kas noteiks ekonomiskās atveseļošanās panākumus, un tos aspektus, kas var izraisīt ekonomisko nevienlīdzību:

Paredzams, ka vecās Eiropas ekonomikas piedzīvos maksātnespēju vilni

Āzijas valstis, kas salīdzinoši ātri pārvarēja šo vīrusu, jau šogad varētu atgriezties pirms-pandēmijas ekonomiskajā līmenī un palielināt IKP pasaulē, savukārt vecajās ekonomikās - Spānijā, Itālijā, Francijā - prognozējams maksātnespēju pieauguma vilnis.

Ekonomikas ir atkarīgas no vakcinācijas plānu panākumiem

Tām valstīm, kuras atpaliek vakcinācijas procesā, atlabšana varētu prasīt ilgāku laiku. Jo veiksmīgāk valstis īstenos vakcinācijas plānus, vakcinējot lielāko daļu sabiedrības, jo ātrāk šo valstu ekonomikas būs spējīgas atgūties. Tas norāda, ka valstu ekonomiku atveseļošanās ir atkarīga no veiksmīgas vakcinācijas procesu izpildes.

Nevienlīdzība starp dažādām nozarēm noteiks ekonomikas atveseļošanās panākumus

Dažas nozares pandēmijas laikā aug un ir stiprinājušas savas pozīcijas, savukārt citas nonāk ļoti sarežģītos apstākļos. Starp 23 ikgadējā "Valstu un nozaru risku rokasgrāmatā" izceltajiem uzlabojumiem nozares novērtējumos šajā ceturksnī gandrīz puse ir attiecināma uz automobiļu nozari, kuras izaugsme 2020.gada otrajā pusē labvēlīgi pārsteidza, un tai sekoja būvniecības un ķīmisko vielu pārstrādes nozares.

Nav pārsteigums, ka pandēmija ilgtermiņā joprojām vājinās daudzus pakalpojumu sniedzējus: transporta nozare ir visvairāk skarta, uzrādot deviņus nozares riska novērtējuma pazeminājumus.

Pandēmija palielina plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem

Pandēmijas dēļ daļa sabiedrības ir zaudējusi darbu, un daudzi šajā laikā paļaujas tieši uz valsts atbalstu.

Tomēr šie aspekti dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgi, un plaisa starp visneaizsargātākajām sabiedrības grupām un "augstāko klasi" kļūs vēl lielāka.

1

"Coface" paredz, ka tam būs ilgtermiņa sekas, jo šīs plaisas palielināšanās korelē arī ar sabiedrības apmierinātības līmeni ar valdības darbu.

Uz augšu
Back