Kā informē Latvijas Nacionālais kultūras centra (LNKC) pārstāve Lana Kazlauskiene, Bērziņa iepazīstināja attālināti klātesošos ar plānoto svētku norises scenārijiem. Viņa akcentēja, ka svētki varētu notikt, ja to norisi pieļaus epidemioloģiskā situācija valstī, ja tiks atļauta interešu izglītība klātienē, ja būs iespēja nodrošināt mēģinājumu procesu.

"Ja svētki notiks, tie būs kardināli atšķirīgi no tradicionālajiem - tie plānoti laika periodā no jūlija līdz oktobrim, bez liela dalībnieku skaita pulcēšanās,"

skaidroja Bērziņa.

Viņa atzīmēja, ka svētku norises pamatprincipi: epidemioloģisko nosacījumu ievērošana, svētku notikumu norises vietas - Rīgā un reģionos, tradicionālās dalībnieku atlases skates klātienē nenotiks, vienā kalendāra datumā notiek tikai viens  svētku notikums, dalībnieki svētku notikumos uzturas vienu dienu. Svētku notikumu vienas dienas plānošana lielākoties ietver tikai kopmēģinājumu un koncertu, samazināts skatītāju skaits un iespējami svētku notikumi bez skatītāju klātbūtnes, lielākā daļa norišu ieplānota brīvdabā.

Bērziņa norādīja, ka izstrādāti trīs svētku norises scenāriji, kuru realizācija būs atkarīga no aktuālās situācijas valstī un rīkotāju izstrādātā epidemioloģiskās drošības protokola. Tāpat viņa uzsvēra, ka svētku rīkošanas galvenais priekšnosacījums ir drošība - gan dalībnieku, gan iesaistītā personāla, gan apmeklētāju. Tāpēc jebkādus manevrus vai paredzētos scenārijus varēs realizēt tikai tad, ja to ļaus epidemioloģiskā situācija.

"Dziesmu svētku ciklam, īpaši skolu jaunatnes svētku norisei, ļoti būtiska ir regularitāte, jo bērni un jaunieši aug, mainās fizioloģiskās īpatnības, piemēram, balsu un vecuma grupas, katrā vecuma posmā ir dažāda un ļoti mainīga bērnu un jauniešu motivācija dziedāt, dejot, muzicēt. Līdz ar to būtisks ir šis piecu gadu cikls, kuram jānoslēdzas ar konkrētu rezultātu, kuram dalībnieki ir gatavojušies vairāku gadu garumā," pauda XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore.

Viņa arīdzan atzīmēja, ka pārcelt svētkus par vēl vienu gadu nav lietderīgi, jo pavisam drīz būs jāsākas jau nākamo svētku startam.

Bērziņa pavēstīja, kā svētku saukli bija nolemts atjaunot kādreiz tik veiksmīgi iedzīvināto - nāc gavilēt!, bet, ņemot vērā visus apstākļus, ir papildināts un priekšplānā izvirzīts cits - svētki ir tur, kur esam mēs! Un tas ir galvenais gaidāmās vasaras notikumu vadmotīvs: saglabāt, nepārtraukt gadu desmitiem kopto, radīt svētku sajūtu uz vietas, mazākos formātos, bez ierastā vēriena un masveidības.

Viņa norādīja, ka arī notikumu pārnese uz reģioniem ir jauns pavērsiens tradīcijā, kura mērķis ir saglabāt un nepazaudēt to. Un tas būs rīkotāju izaicinājums un lielais uzdevums piešķirt ikkatrai norisei līdzvērtīga notikuma nozīmi gan emocionāli, gan vizuāli, gan komunikācijas aktivitātēs, uzsvēra Bērziņa.