Kur cilvēki inficējas, un vai to vispār iespējams noskaidrot?

No 1.marta, ievērojot papildu drošības prasības, atkal pieejami skaistumkopšanas pakalpojumi, un pēdējās valdības sēdēs noritējušas asas diskusijas par mazo veikalu un citu nozaru atvēršanu. Viedoklis, ka tas paplašinās cilvēku kustību un līdz ar to potenciāli arī saslimstību, sadūrās ar pārmetumiem, ka ierobežojumu efektivitāte nav skaidra. Piemēram, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) paudis, ka jāatceļ ierobežojumi, kas nestrādājot, bet satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) valdības sēdē norādīja, ka nav skaidrības, kuri ierobežojumi strādā, kuri ne. Savukārt  aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/Par!) teica: “Pandēmijas novērotājiem ir jābūt precīzākiem un jāskatās, ka jā, nevis Rīgā pandēmija ir pieaugusi, bet nākusi no šī antikvariāta, no šīs konditorejas, no šī veikala, skolas. Un tad zinām, ko aizslēgt.” 

Cik bieži vispār var noteikt inficēšanās vietu?

Jau novembra vidū Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņoja, ka slimības izplatība ir sasniegusi tādu stadiju, ka vairāk nekā pusei inficēto nav bijis iespējams noteikt inficēšanās vietu. SPKC epidemiologa Jurija Perevoščikova valdības sēdēs sniegtā informācija liecina, ka pašlaik situācija ir līdzīga. 

Latvija šajā ziņā nav unikāla. Izdevums The Wall Street Journal novembrī vēstīja, ka Vācijā nav zināms par inficēšanās vietu pat 75% gadījumu, Austrijā – 77%. Itālijā un Francijā vēl vairāk – tur ap 80% inficēšanās gadījumu nav bijis iespējams sasaistīt ar kādu citu iepriekš jau Covid-19 pozitīvu cilvēku. 

Galvenais iemesls, kāpēc inficēšanās vietu noteikt ir grūti, ir no piecām līdz pat 14 dienām garais inkubācijas periods – laiks no inficēšanās līdz pirmo simptomu sajušanai, skaidro SPKC pārstāve Ilze Arāja. Epidemiologs inficētajam jautā, kur viņš bijis pēdējo divu nedēļu laikā un ko saticis ilgāk par 15 minūtēm. Periods ir pietiekami garš, lai bieži neiezīmētos viens skaidrs gadījums, kad notikusi inficēšanās.

The Wall Street Journal rakstā norādīts uz vēl vienu problēmu, ko min SPKC – cilvēki nevar vai negrib atcerēties, kur bijuši, kad varēja notikt inficēšanās. Arī Arāja skaidro, ka netrūkst cilvēku, kas slēpj informāciju: “Ir gadījumi, kur epidemiologs redz – varbūt neiet slimnieka stāstā kaut kādas lietas kopā ar to, kad ir parādījušies simptomi un ko ir darījis.” Reizēm laika gaitā, sazinoties ar citām kontaktpersonām, patiesību var noskaidrot, bet reizēm ne.

Fiksēt gadījumus, kad infekciju viens otram nodevuši svešinieki publiskās vietās, var palīdzēt tādas lietotnes kā Apturi Covid. Taču tās bieži netiek plaši lietotas. Latvijā lietotne lejupielādēta ap 300 tūkstošiem reižu, bet par to, ka saslimuši, kontaktpersonām izvēlējušies ziņot vien nepilni trīs tūkstoši cilvēku.

Arī Perevoščikovs  2.marta valdības sēdē pēc ministru prasībām prezentēt detalizētākus datus norādīja, ka “valsts līmenī izanalizēt katru dzīves gājienu būtu diezgan problemātiski, mēs izvirzām vienkārši tādu diezgan iluzoru mērķi”.

Kur Latvijā inficējas visbiežāk?

No noteiktajām inficēšanās vietām vairāk nekā puse ir inficētā cilvēka mājas. Vairums pārējo cilvēku inficējušies darbā, izglītības iestādēs, sociālās aprūpes centros un ārstniecības iestādēs. Pēdējās divās gan saslimstība ievērojami kritusies, iespējams, arī vakcinācijas dēļ. Savukārt  pēdējās nedēļās pieaugusi saslimstība darbavietās un izglītības iestādēs, norāda Arāja.

Ko rāda pētījumi ārvalstīs?

ASV

Stenfordas universitātes pētnieki analizējuši 98 miljonu cilvēku mobilo tālruņu atrašanās datus, lai modelētu, kā vīruss izplatās publiskās vietās desmit lielās ASV pilsētās atkarībā no piemērotajiem ierobežojumiem no marta līdz maijam. Apskatot, kur cilvēki dodas, cik ilgi tur uzkavējas un cik pārpildīta ir attiecīgā vieta, tika noteikts, ka inficēšanās visbiežāk var notikt restorānos ar apkalpošanu pie galdiņa, fitnesa centros un kafejnīcās, kur cilvēki ir kontaktā ilgu laiku. Pētījuma autori arī norādījuši, ka viņu aprēķini skaidri norāda – pavasarī ASV ieviesto ierobežojumu rezultātā cilvēki pameta māju retāk, un jaunu infekcijas gadījumu bija mazāk.

Pētījuma autori arī aprēķināja, ka, piemēram, samazinot atļauto apmeklētāju skaitu Čikāgas publiskajās iekštelpās līdz 20% no pilnas kapacitātes, jaunu infekcijas gadījumu skaits kristos par 80%. Savukārt kopējais klientu skaits tā rezultātā kristos vien par 42%. 

Jāpiebilst, ka pētījuma autori brīdina pret pārāk plašu datu interpretēšanu. Proti, ierobežojumu ietekme uz saslimstības gadījumu skaitu ir mainīga dažādās vietās atkarībā no iedzīvotāju blīvuma un uzvedības paradumiem.

Francija

Francijā Pastēra institūts decembrī publicēja pētījumu, kurā analizētas 25 tūkstošu cilvēku epasta aptaujās sniegtās atbildes par viņu inficēšanos ar Covid-19 pērn oktobra otrajā pusē. Tad lielā daļā valsts bija tikko ieviesta komandantstunda un citi ierobežojumi. Tur 44% cilvēku zinājuši, kur inficējušies, vēl 21% bijušas aizdomas par inficēšanās vietu, bet ne par cilvēku, no kura slimība dabūta. Trešdaļā no zināmajiem inficēšanās gadījumiem tās bija mājas. No pārējiem zināmajiem gadījumiem visbiežāk – tikšanās ar radiniekiem (33%), darba vide (29%), draugi (21%). Liela daļa aptaujāto arī apzinājušies, ka viņi rīcība (distances neievērošana, masku nelietošana, saslimušā neizolēšana atsevišķā telpā) bijusi riskanta. Pētnieki norāda, ka slimības izplatīšanā nozīmīga loma bijusi kopīgām maltītēm un kopīgām darba telpām. Secināts, ka lielāks apdraudējums inficēties bijis medicīnas iestāžu un tirdzniecības darbiniekiem, strādniekiem, šoferiem un daudziem citiem, kas pandēmijas laikā turpinājuši iet uz darbu. No saslimšanas labāk spējuši izvairīties skolotāji, universitāšu pasniedzēji, ierēdņi. Arī veikalu apmeklēšana inficēšanās riskus nav ievērojami palielinājusi. Pētījumā nebija iekļautas veselības aprūpes darbinieku atbildes. 

Beļģija

Beļģijas sabiedrības veselības institūts Sciensano publicējis datus par potenciālajām inficēšanās vietām februāra otrajā pusē. Arī tur līdzīgi kā Latvijā 53% nav spējuši atbildēt, kur aplipinājušies. No pārējiem 20% sacījuši, ka mājās, vēl 7% – no draugiem vai radiem, 7% – darbā. Ar aptuveni 3,5% nākamā biežākā inficēšanās vieta ir pusaudžu un jauniešu skolas un ārpusskolas aktivitātes. Beļģijā šajā laikā bija slēgti restorāni, skaistumkopšana. Jaunāko klašu skolēni turpināja mācības klātienē, vecāko klašu – daļēji, atvērti arī veikali. Saslimstība bija aptuveni divreiz zemāka nekā Latvijā. 

Vācija

Informāciju par vīrusa izplatību Vācijā pirmā viļņa laikā no februāra līdz augusta vidum apkopojis Roberta Koha institūts. Visbiežāk inficēšanās notikusi mājās, kur vidēji aplipināti 3,2 citi cilvēki. Pansionāti ir otra vieta, kur inficēšanās notiek visbiežāk, turklāt viens infekcijas uzliesmojums skar vidēji 19 cilvēku. Lai gan retāki, tomēr vissmagākās sekas atstāja uzliesmojumi bēgļu izmitināšanas centros, kur viena uzliesmojuma laikā saslima vidēji 21 cilvēks.

Pētījumā arī apstiprināts, ka ārtelpā, piemēram, zoodārzos vai parkos infekcija izplatās reti. Tikai nelielu daļu no inficēšanās gadījumiem izdevies sasaistīt ar skolām, restorāniem un viesnīcām. Pētnieki arī atzina, ka inficēšanās risku sabiedriskajā transportā ir grūti noteikt, jo nevar noskaidrot pasažieru identitāti. Jāpiebilst, ka inficēšanos sasaistīt ar konkrētu vietu izdevies vien 27% gadījumu.

Lielbritānija

Arī Lielbritānijas zinātņu biedrības The Royal Society pētījumu apkopojumā norādīts, ka vairums cilvēku inficējas mājsaimniecībā, taču norāda – lai kontrolētu infekciju, būtiskāks jautājums ir, no kurienes tā tur vispirms ienesta. Apkopojumā secināts, ka ārpus mājas visbiežāk inficēšanās notiek, iepērkoties vai atrodoties restorānos un bāros, taču uzsvērts, ka pret šo secinājumu jāizturas piesardzīgi datu trūkuma dēļ.

Kādi drošības pasākumi strādā vislabāk?

Novembra vidū žurnāls Nature publicēja pētījumu, kurā bija analizēta 79 teritorijās valstu un ASV štatu ieviesto ierobežojumu un citu nosacījumu ietekme uz vīrusa reprodukcijas koeficientu pagājušā gada martā un aprīlī. Secināts, ka vislabāko rezultātu devusi visa veida pulcēšanās un cilvēku kustības ierobežošana. To skaitā ir liegums pulcēties mazākā vai lielākā skaitā (tostarp veikalu un restorānu slēgšana, obligāts darbs no mājām), skolu slēgšana, ierobežojumi robežu šķērsošanā, komandantstundas. 

Savukārt neefektīva vai mazefektīva izrādījusies virsmu dezinficēšana publiskās vietās un ierobežojumi sabiedriskajā transportā. Nature publicētā pētījuma autori norāda, ka pozitīva ietekme uz slimības izplatības mazināšanu ir arī valdības sniegtajam atbalstam, piemēram, testu pieejamībai vai iespējai pašizolēties bez bailēm zaudēt darbu vai daļu ienākumu.

Pētnieki arī norāda, ka efektīvākajiem pasākumiem diemžēl ir nevēlamas sekas un ne tikai tiešo izmaksu dēļ. Piemēram, skolu slēgšana daļai bērnu nozīmē stresu, sociālo izolāciju un sliktāku uzturu, savukārt piespiedu uzturēšanās mājās palielina vardarbību ģimenē. Tāpēc valdībām var nākties meklēt mazāk stingrākus pasākumus, kā arī izmantot to, kas nemaksā daudz, bet tāpat dod efektu, tajā skaitā komunikācija ar sabiedrību.