Krievija pērn rīkojusi pret Lietuvu informācijas uzbrukumu, izmantojot prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātā oligarha Jevgēņija Prigožina dubultnieku, bet šis uzbrukums izrādījies nesekmīgs, teikts ceturtdien publiskotajā Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) un Lietuvas militārā izlūkdienesta ikgadējā ziņojumā.
Pagājušā gada sākumā jau tika ziņots, ka Viļņā nolaidusies Prigožina lidmašīna "Hawker 800". Kā tagad norādīts izlūkdienestu ziņojumā, neilgi pēc tam Lietuvā ar reisa lidmašīnu divas reizes atlidojusi kāda persona ar Prigožina sejas vaibstiem un uz viņa vārda izdotu Krievijas pilsoņa pasi, taču tas nav bijis pats Kremļa režīmam pietuvinātais oligarhs.
Dubultnieka pasē norādītais dzimšanas datums gan bijis tāds pats kā pašam oligarham - 1961.gada 1.jūnijs.
Kā, iepazīstinot ar ziņojumu Lietuvas Seimu, atzinis VSD direktors Darjus Jaunišķis, ar šo notikumu acīmredzot mēģināts pārbaudīt, kā darbojas Lietuvas robežkontrole, un vienlaikus piesaistīt arī mediju uzmanību.
Vaicāts, vai šādas personas nokļūšana Lietuvā neraisa jautājumus par robežkontroli, viņš norādījis, ka pārbaudēs netika noteikts, ka uz Lietuvu atlidojis pats Prigožins.
Pirmoreiz Prigožina dubultnieks Viļņā ar regulārā reisa lidmašīnu no Krievijas ieradies 2020.gada 13.februārī un no lidostas devies uz Lietuvas Satiksmes ministriju, nofotografējies pie šīs ēkas, tad atgriezies lidostā un ar citu reisu izlidojis atpakaļ uz Krieviju. Lietuvas teritorijā šis cilvēks pavadījis tikai piecarpus stundas, teikts ziņojumā.
26.februārī dubultnieks ieradies Lietuvā vēlreiz, atkal ar reisa lidmašīnu, šai reizē nofotografējies pie Seima, Lietuvas nacionālā muzeja un Viļņas Valdnieku pils, bet devies projām tikai nākamajā dienā ar vilcienu uz Baltkrieviju, lai gan viņam bijusi lidmašīnas biļete uz tās pašas dienas reisu.
Kā tobrīd vēstīja Krievijas bulvārziņu portāls "Sobesednik.ru", Prigožins it kā esot ieradies Lietuvā 10.februārī ar lidmašīnu "Hawker 800" un ticies ar augstu Satiksmes ministrijas pārstāvi, ar kuru apspriedis informācijas tehnoloģiju projektus Lietuvā.
Vēl vienā publikācijā šis portāls apgalvoja, ka Prigožins atkal apmeklējis Viļņu un viesojies Seimā. Teksts bija ilustrēts ar fotogrāfijām, kurās oligarha dubultnieks redzams pie Lietuvas valsts iestāžu ēkām.
Par šādām Prigožina vizītēm Lietuvas galvaspilsētā ziņoja arī citi Krievijas interneta portāli, kas šo viltus stāstu bija izpušķojuši ar jaunām nepatiesām detaļām - oligarhs it kā esot ticies ne vien ar ietekmīgiem valsts ierēdņiem, bet arī ar Lietuvas uzņēmumu vadītājiem, un, kā ziņoja viens portāls, Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja palīgs esot paudis neapmierinātību, ka Prigožins var netraucēti apmeklēt Lietuvu.
"Patiesībā Prigožina dubultnieks Viļņā netikās ne ar vienu Krievijas portālu publikācijās minēto Lietuvas valsts vai biznesa pārstāvi," teikts ziņojumā.
Lietuvas izlūkdienestu vērtējumā ar šo provokāciju, domājams, meklētas Šengenas telpas vājās vietas un arī mēģināts uzkurināt gan Lietuvas sabiedrības, gan NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu neuzticēšanos Lietuvas valsts institūcijām, cenšoties parādīt tās kā neuzticamas partneres, kas spēlē dubultspēli.
"Neraugoties uz izpildītāju pūliņiem un ieguldītajiem resursiem, šo informācijas uzbrukumu nevar uzskatīt par sekmīgu, jo nepatieso informāciju publicēja tikai nelieli Krievijas bulvārportāli un tas nerada atbalsi nedz Lietuvā, nedz citās NATO vai ES valstīs," secināts ziņojumā.
Jau ziņots, ka ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) nesen Prigožinu līdz ar 12 citiem Krievijas pilsoņiem izsludinājis meklēšanā par jaukšanos Savieto Valstu iekšējās lietās.
Prigožins jau 2018. un 2019.gadā tika pakļauts ASV sankcijām par atbalstu Krievijas privātajai militārajai kompānijai "Vagner", kas ir iejaukta Lībijas pilsoņkarā un atbalstījusi gāzto Sudānas diktatoru.
Viņš arī finansējis par "troļļu fermu" dēvēto Sanktpēterburgas Interneta pētījumu aģentūru, kas izvērsusi manipulācijas tīmeklī ASV 2016.gada prezidenta vēlēšanu laikā par labu Donaldam Trampam.
