Stoltenbergs: ES vienatnē Eiropu aizsargāt nevar

Jenss Stoltenbergs FOTO: Reuters/ScanPix

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien brīdināja, ka Eiropas Savienība (ES) nevar viena pati aizsargāt savus pilsoņus bez transatlantiskās alianses.

Daži ES līderi mudina savienību attīstīt lielāku "stratēģisko autonomiju", citiem savukārt norādot, ka šādā ceļā tiek radīta sāncensība starp Vašingtonu un Briseli.

ES valstis, kas ir arī NATO valstis, veido tikai piekto daļu no alianses kopējā NATO aizsardzības budžeta, sacīja Stoltenbergs, viesojoties Eiropas Koledžā.

"ES, kas vairāk tērē aizsardzībai, investē jaunās jaudās un mazina aizsardzības industrijas fragmentāciju, ir laba ne tikai Eiropas drošībai vien," viņš sacīja.

"Tas ir labi arī transatlantiskajai drošībai," norādīja bijušais Norvēģijas premjerministrs.

"Bet ES nevar aizsargāt Eiropu viena. Vairāk nekā 90% ES pilsoņu dzīvo kādā NATO valstī. Bet ES dalībvalstis nodrošina tikai 20% no NATO aizsardzības tēriņiem."

Kaut arī 21 ES dalībvalsts ir arī NATO dalībvalsts, to atklātos flangus bieži vien aizsargā sabiedrotie, kas nav ES sastāvā un kas aizsardzībai tērē vairāk, skaidroja alianses vadītājs.

"Un runa nav tikai par naudu. Tā ir arī par ģeogrāfiju."

"Islande un Norvēģija ir vārti uz Arktiku. Turcijai dienvidos ir robežas ar Sīriju un Irāku. Un rietumos ASV, Kanāda un Apvienotā Karaliste saista abas Atlantijas puses," skaidroja alianses ģenerālsekretārs.

Eiropas Komisija vēlas uzņemties aktīvāku ģeopolitisko lomu, īstenojot apņēmīgāku ārpolitiku un attīstot Eiropas aizsardzības industriju.

Daži ES līderi, un viņu vidū visskaļākais bijis Francijas prezidents Emanuels Makrons, gājuši vēl tālāk un izteikuši minējumus, vai NATO stratēģija situācijā pēc Aukstā kara neatrodas "smadzeņu nāves stāvoklī".

Tomēr citi, ieskaitot Stoltenbergu, apstāklī, ka ASV prezidenta amatā ievēlēts Džo Baidens, saredz iespēju atjaunot transatlantiskās saites, kas tik vājinātas viņa priekšgājēja administrācijas laikā.

Uz augšu
Back