Prezidents: Sākotnējā vakcīnu pasūtījumā pieļautas lielas stratēģiskas kļūdas (17)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Latvijas prezidents Egils Levits.
Latvijas prezidents Egils Levits. Foto: Edijs Pālens/LETA

Sākotnējā vakcīnu pret Covid-19 pasūtījumā pieļautas lielas stratēģiskas kļūdas, par ko tagad maksājam, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" prezidents pauda, ka tagad īpaši svarīgi ir laikus sagatavoties masveida vakcinācijai, kas varētu sākties jau aprīlī. Viņš akcentēja, ka tic veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) spējām vakcinācijas procesu izkārtot tā, lai masveida vakcinēšanas procesā dienā varētu izpotēt pat 30 000 vakcīnas devas.

"Vakcinācijas procesam jānotiek iespējami raiti un ātri, jo, vilcināšanās rada problēmas arī ekonomikai. No vakcinācijas procesa ātruma atkarīga visa Latvija - sabiedrība un ekonomika," sacīja Levits.

Viņaprāt, Kuldīga ir labs piemērs, atverot vieglatlētikas manēžu kā topošo vakcinācijas centru. Levits pārliecināts, ka visām citām pašvaldībām jāseko Kuldīgas piemēram un jāvērtē iespējas piedāvāt un nodrošināt telpas, kur varētu raiti vakcinēt lielas cilvēku masas.

Vērtējot to, kāpēc Latvijā pieejams mazāks vakcīnu daudzums nekā Igaunijā un Lietuvā, Levits skaidroja, ka vakcīnu daudzums piegādāts proporcionāli tikpat liels kā citām Eiropas Savienības valstīm, taču tas noticis atbilstoši veiktajam iepirkumam.

"Problēma ar sākotnējo pasūtījumu ir tā, ka, veicot sākotnējo pasūtījumu, tika izdarītas lielas stratēģiskas kļūdas, par ko tagad maksājam. Tagad pasūtām jaunas vakcīnas, esam mācījušies no kļūdām, bet tās ir bijušas, un tas ir skaidrojums tam, kāpēc mums ir mazāk nekā Igaunijā un Lietuvā," stāstīja amatpersona.

Atbildot uz jautājumu, vai šīs stratēģiskās kļūdas būtu vērtējamas arī kā noziedzīga nolaidība, Levits pauda, ka, viņaprāt, minēto neviens nav darījis apzināti. Prezidenta ieskatā pētniekiem vajadzētu analizēt, kāpēc šādas kļūdas radušās, jo par to faktu jau vēstījuši žurnālisti. "Jāanalizē, kur ir sistēmiskas kļūdas, kas noveda pie šāda veida nespējības tikt galā ar situāciju valsts pārvaldes iestādē. Jāsaprot, kāpēc civildienests nespēja izpildīt darbu," teica Levits, uzsverot, ka viņš jau ilgstoši norāda uz nevisai augsto valsts pārvaldes kvalitātes līmeni.

Lai arī Levita ieskatā valsts šajā ziņā ir pavirzījusies uz priekšu, taču krīzes situācijas parāda, ka reakcija nav bijusi pietiekoši laba. "Ar rutīnu tiekam galā, bet ārkārtas situācijā ir trūkumi, un no tā ir jāizdara secinājumi, lai procesu uzlabotu," pauda prezidents.

Valsts pirmā amatpersona atzina, ka līdzšinējais vakcinācijas process ir devis pamatu uz to raudzīties kritiski un pat izrādīt tam zināmu neticību. Taču, viņaprāt, Pavļuts un valdība patlaban dara un skaidro, lai vakcīnu pieejamības brīdī masveida vakcinācijas process varētu notikt raiti.

"Man ir zināma ticība, ka tas tā notiks, bet mums jau iepriekš jābūt skaidrībai, kā tas process notiks un funkcionēs," sacīja Levits.

Levits: Ierobežojumus varētu samazināt, pieaugot pret Covid-19 vakcinēto iedzīvotāju skaitam

Pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus varētu samazināt, pieaugot pret Covid-19 vakcinēto iedzīvotāju skaitam, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" prezidents sacīja, ka Latvijā ir jāpanāk cilvēku savstarpējās kontaktēšanās samazināšana, jo tikai tā var samazināt Covid-19 pārnesi. Viņaprāt, ir svarīga ierobežojumu pastāvīga koriģēšana detaļās, taču ierobežojumu virzienam ir jābūt ļoti skaidram - samazināt kontaktus, kamēr cilvēki nav savakcinēti.

"Pagaidām savakcinētu iedzīvotāju ir maz, kas saistīts ar mazo vakcīnu piegādi, bet ar laiku vakcinēto skaits pieaugs, un tad varētu sākt ierobežojumus samazināt. Šī perspektīva visiem jāapzinās," uzsvēra valsts pirmā amatpersona.

Vērtējot esošo ierobežojumu efektivitāti, Levits norādīja, ka pašreizējie ierobežojumi noved pie saslimstības līmeņa, kas patlaban ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā un vienlaikus arī traucē ekonomiku.

"Valdības uzdevums ir atrast līdzsvaru starp saslimstību, jo veselības aprūpes sistēma atrodas pilnīgā pārslodzē, un to, ka cilvēkiem ir nepieciešams darīt lietas. Pareizo ceļu atrast ir valdības uzdevums, par ko arī viņi diskutē," teica Levits.

Jautāts, vai, viņaprāt, valstī būtu ieviešama pilnīga karantīna, Levits uzsvēra, ka ir jāvērtē tas, kā Latvijā un citur pasaulē izplatīsies jaunais Covid-19 paveids. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā līdz šim nav ticis ieviests tik stingrs karantīnas režīms, kāds tas bijis citās valstīs, kad 23 stundas diennaktī ir aizliegts iziet no mājām.

"Tāds mums Latvijā nekad nav bijis, un ceru, ka nevajadzēs. Ja mēģināsim noturēt situāciju tādu, kāda tā ir ar pašreizējiem ierobežojumiem, kaut ko piekoriģējot, ceru, ka pilnīgu karantīnu ieviest nevajadzēs, bet to nevar izslēgt, jo ir jāredz jaunā vīrusa paveida izplatība," teica Levits.

Prezidents arī pauda, ka atsevišķās pasaules valstīs jau ieviestās Covid-19 pases ir labs veids, kā mudināt cilvēkus vakcinēties, piebilstot, ka priekšrocību noteikšana vakcinētiem cilvēkiem nevarētu tikt uzskatīta par cilvēktiesību pārkāpumu. Tomēr vienlaikus viņš akcentēja, ka šādas pases varētu ieviest vien tad, kad ikvienam iedzīvotājam būs iespēja saņemt vakcīnu brīdī, kad to vēlēsies.

"Tagad cilvēki vēlas vakcīnu, bet tā nav pieejama. Tagad nebūtu pareizi ieviest šīs pases. Izraēlā jau tā ir ieviesta, un tas rada vilkmi," sacīja prezidents.

Komentāri (17)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu