"Bieži vien, sociālajos tīklos ilgāk pabijusi, apsaucu sevi: tu, vecā muļķe! Kāpēc vispār tam tērē laiku? Jo debates tur bieži vien ir kā idiotu olimpiskās spēles - arī tad, ja it kā esi uzvarējis ar savu viedokli, tik un tā paliec idiots," intervijā žurnālam "Ieva" saka rakstniece  

Viņa saka, ka sarunas lielākoties ir nekonstruktīvas, ar kroplām emocijām, īpaši šajā pandēmijas laikā. Par vienīgajām vērtīgajām diskusijām viņa sauc sarunas Facebook grāmatmīļu grupā.

"Kad saņemu atskaiti par to, cik ilgu laiku esmu tur pavadījusi, katru reizi nodomāju: nu nē - kas zina, cik man vairs mūžā atlicis, un tagad es šitā savu laiku tērēju!?" viņa pārmet pati sev.

"Nu nav prāta darbs tur kavēties, taču sociālie tīkli palīdz ja ne skaidri saprast, tad vismaz nojaust, ko cilvēki domā, kā dzīvo, kas rūp vai priecē."

Par rakstnieci

Populārā žurnāliste, politiķe, sabiedriskā darbiniece Monika Zīle dzimusi Rēzeknes rajona Petuškos – sādžā, kura tagad dzīvo vien cilvēku atmiņās. Monika Zīle bijusi laikraksta "Padomju Jaunatne" (1978 - 1987) un žurnāla "Sieviete" (1987 - 1998) galvenā redaktore. Bijusi LR Saeimas deputāte.

Līdztekus darbam presē Monika Zīle kopš 1980. gada pievērsusies prozas un lugu rakstīšanai. Ir vairāku romānu, stāstu krājumu, lugu autore – virkni lugu iestudējuši Latvijas amatierteātri, arī Liepājas teātris. Zīle bija TV seriāla "Tumsas puķe" (1998) scenārija autore.