Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina politikas veidotājus rast risinājumu pedagogu psihiskās veselības atbalstam, kuriem Covid-19 pandēmijas laikā psihiskā veselība būtiski samazinājusies, liecina LIZDA publiskotā informācija mājaslapā.
LIZDA ir vērsusies pie Ministru prezidenta, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, aktualizējot jautājumu par Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi uz pedagogu psihisko veselību un nepieciešamajiem psiholoģiskā atbalsta pasākumiem.
Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021.gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija" minēts, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas radītās psihiskās veselības sekas, ir svarīgi steidzami apsvērt iespēju izveidot kompleksu sabiedrības ietvaru, lai veicinātu, aizsargātu un rūpētos par indivīda un sabiedrības psihisko veselību.
LIZDA arī uzsver nepieciešamību rast pieejamu "pirmās palīdzības" psihiskās veselības pakalpojumus un psihoemocionālo atbalstu, kā arī atbalstīt atgūšanos no Covid-19 pandēmijas, veidojot psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus nākotnes redzējumus.
Kā pauda LIZDA, pieprasījums pēc psihoemocionālā atbalsta saņemšanas ārkārtējās situācijas apstākļos ir nozīmīgi pieaudzis saistībā ar nepieciešamību iedzīvotājiem steidzami mainīt ikdienas ritmu un ieradumus - izmainīti darba apstākļi, pārmaiņas sabiedriskās kārtības regulējumā, nepieciešamās sociālās komunikācijas trūkums ar tuviem cilvēkiem, vardarbības paaugstināšanās.
Pēc LIZDA 2021.gadā veiktās aptaujas "Pedagogu darba algas, darba slodzes veidošanās principi un profesionālās izdegšanas riski" datiem,
viena trešdaļa no vairāk nekā 10 000 respondentiem norādīja, ka cieš no profesionālās izdegšanas sindroma. Vienlaikus 46% respondentu norādījuši, ka apsver iespēju tuvākajā laikā pamest darbu savā profesijā.
LIZDA piebilda, ka psiholoģiskais atbalsts, kas ir iespējams projektā "Pumpurs", ir pieejams tikai nelielai daļai pedagogu.
LIZDA lūdz rast iespēju kompleksām psihoemocionālā atbalsta iniciatīvām un rehabilitācijai pirmsskolas, speciālās izglītības pedagogiem, kuri ir izslimojuši Covid-19 un tiem, kuri turpina darbu klātienē, pakļaujot sevi riskam inficēties ar Covid-19, un ir tuvu profesionālās izdegšanas riskam.
Kā arī pedagogiem, kuriem nepieciešama rehabilitācija pēc izdegšanas radītām veselības problēmām ilgstoši veicot darba pienākumus attālināti, kuriem bija nepieciešams strauji apgūt tehnoloģiju lietošanu bez atbalsta paralēli darba pienākumu veikšanai, strādāt augstas spriedzes apstākļos.
"No pedagoga labsajūtas, ir atkarīga kvalitatīva un individualizēta izglītības procesa īstenošana, kas nodrošina katra skolēna izaugsmi, un no tā ieguvēji ir gan skolēni un viņu vecāki, gan sabiedrība kopumā," pauda LIZDA.
Jau ziņots, ka pēc LIZDA jaunākajiem aptaujas datiem, nākamo piecu gadu laikā 46% aptaujāto pedagogu vēlētos pamest skolotāja profesiju lielās pārslodzes un neadekvātā darba atalgojuma dēļ. Savukārt 41% aptaujāto pedagogu ir pārliecināti, ka nākamo piecu gadu laikā turpinās strādāt skolotāja profesijā, bet 13,6% vēl nav izlēmuši savu rīcību.
Aptaujā noskaidrots, ka 27,3% skolotāju cieš no profesionālās izdegšanas sindroma, 19,3% - parādījušies spēku izsīkums, nevēlēšanās turpināt darbu, vajā niknums, 8% - pārņēmusi bezcerība, 6,5% - pārņēmusi bezpalīdzība, bet 3,9% aptaujāto pedagogu novērojuši, ka darba dzīvē ir sasniegti panākumi.
Aptaujā piedalījās vairāk nekā 10 077 pedagogu.
