Rīgas Latgales policijas iecirknis nav viegla darbavieta. Atbildībā gan Centrāltirgus un daļa Maskavas forštates, gan narkomānu iecienītais Avotu ielas rajons, tuvējās centra ielas. Lieli satiksmes mezgli, ikdienā pārvietojas daudz cilvēku – īsi sakot, laba augsne noziedzībai. 

FOTO: Re:baltica

Iecirknim būtu vajadzīgi 38 izmeklētāji, bet decembra beigās bija 8, intervijā Re:Baltica norādīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks. Katram no viņiem seifā vidēji ir 800 iesākti kriminālprocesi. 

“Stipri cieš izmeklēšanas kvalitāte. Saņemot kārtējo procesu, darbiniekam bieži nākas domāt, nevis, “ko es te varu izdarīt”, bet “paga, man jau nāk nākošais”. Pirmā doma ir “tā, vai te var atteikt, vai te var izbeigt?” Vai tas ir tas, ko sabiedrība sagaida? Protams, ka nē,” atklāti situāciju raksturo VP Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Reinis Znotiņš. 

Labāka situācija šajā iecirknī nav arī ar kārtības policistiem, kas patrulē ielās, sastāda administratīvos protokolos, pirmie apskata nozieguma vietu utt. Vajadzētu 68, gada beigās trūka puse. 

FOTO: Valsts policija Kopējais vakanču skaits ir lielāks, nekā saskaitot kopā reģionu pārvaldes, jo 215 vakances ir izkaisītas pa Galvenās kārtības un kriminālpolicijas pārvaldēm, kriminālistikas pārvaldi, koledžu un centrālo aparātu.

Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis saka, ka uz izsaukumiem laikus reaģēt var tikai tāpēc, ka vairums darbinieku strādā virsstundas un palīgā nāk Pašvaldības policija. Par preventīvo darbu noziegumu novēršanai var aizmirst. Gan uz ielām, gan ceļiem policistus redz arvien retāk. Tādējādi rodoties visatļautības sajūta gan ceļu satiksmē, gan citās jomās. “Dzīvais resurss joprojām ir ļoti svarīgs. Ja cilvēki neredz policiju ielās, pārkāpumu ir vairāk,” pārliecināts Krapsis. 

Lai gan par policistu trūkumu pa ausu galam dzird ik gadu, retais no mums apzinās, ka situācija ir sasniegusi katastrofas apmērus. 2020. gada beigās VP ir brīva katra piektā darba vieta. Katru gadu aiziet vairāk cilvēku nekā nāk vietā. VP koledžas direktors Ģirts Zalāns norāda, ka no koledžas ik gadu dienestā nonāk 150-200 jauni policisti, vēl tikpat jau esošo darbinieku iegūst augstāku kvalifikāciju. Tas nozīmē, ka ar koledžu vien lielo darbinieku robu neaizpildīt, tāpēc VP priekšnieks sarunā ar Re:Baltica uzsver nepieciešamību apturēt darbinieku aiziešanu.

FOTO: Valsts policija Ko nozīmē gada laikā zaudēt gandrīz 300 cilvēkus? Lai nokomplektētu vienu lielu Rīgas iecirkni, vidēji nepieciešami 120 darbinieki. Tātad 2019. gadā VP zaudēja gandrīz trīs galvaspilsētas iecirkņus.

Vissmagākā situācija ir galvaspilsētā. Vismazāk trūkst Latgalē, ko policisti skaidro ar faktu, ka nabadzīgajā reģionā pastāvīga darbavieta ar regulāriem ienākumiem ir lielākā vērtē.

Ko policistu trūkums nozīmē mums kā sabiedrībai? Dzīvojam “viltus drošībā” – policija it kā ir, bet pārliecības, ka vajadzības gadījumā jums varēs palīdzēt, nav.

Ko darīt? Atalgojums, apstākļi, attieksme – jāsāk ar šo, Re:Baltica secina sarunās ar dažāda līmeņa VP darbiniekiem. 

 
TRŪKSTOŠO VALSTS POLICIJAS DARBINIEKU DINAMIKA
Infogram

Par nozari atbildīgais ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) norāda, ka “mēs nedrīkstam runāt par atalgojumu, kas ir zemāks par 1000 eiro uz rokas”. Provizoriski tam vajag vismaz 40 miljonus un pavasarī Ģirģens plānojot jauno atalgojuma modeli iesniegt valdībai, bet ilūziju maz ir pat pašam ministram. “Būsim reāli – ja naudas nav, tad viņas nav. Uzskatu, ka tāpat kā bija ar mediķiem – jāpasaka grafiks, kad sasniegsim konkrētu algu līmeni”. Vēl 196 miljonus vajag ēku pārbūvēm reģionos, esošos “midzeņus” aizstājot ar ēkām, kur zem viena jumta ir vairāki dienesti – policijas, ātrās palīdzības, ugunsdzēsēji. To ministrs grib finansēt no Eiropas Savienības fondiem un publiskās-privātās partnerības, bet, vai un kad tas varētu notikt vēl skaidri nav zināms. Nav konkrētas informācijas arī par to, vai kāds gribētu investēt partnerībā. Rīgas iecirkņu problēmas šai summā nav ierēķinātas. 

FOTO: Re:baltica