Kāpēc neizdodas atrast sabiedrisko mediju uzraugus?

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš. FOTO: Zane Bitere/LETA

Jaunais sabiedrisko mediju pārvaldības likums stājās spēkā jau šī gada sākumā, taču joprojām nav izdevies izveidot jauno Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio pārraugu – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP) -, kuras sastāvā ir jābūt trīs locekļiem, svētdien vēstīja LTV raidījums "de facto".

SEPLP trīs cilvēku institūcijā pa vienam pārstāvim ir jāizvirza Saeimai, Valsts prezidentam un nevalstiskajām organizācijām. Starp sabiedrisko mediju pārvaldības likumā ierakstītajām prasībām ir Latvijas pilsonība, augstākā izglītība, valodu prasme, nevainojama reputācija, spēja saņemt pielaidi valsts noslēpumam, nedarbošanās politisko spēku valdē un citi.

Konkursā, ko Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izsludināja februārī, nepieteicās neviens pretendents. Konkrēti Saeimas izvirzāmajam padomes loceklim likumā noteikta arī specifiska prasība – vismaz piecu gadu profesionālā pieredze kapitālsabiedrību pārvaldības jomā.

“Galarezultātā 21 dienu mēs bijām nolikuši termiņu, lai sagaidītu kādu kandidātu, un nesagaidījām itin nevienu – nedz no deputātiem, nedz arī parasti, ka varētu pieteikties caur komisiju,” atzīst Saeimas komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Tagad pieteikšanās termiņš ir pagarināts līdz marta beigām, un atbildīgā Saeimas komisija iecerējusi procesā iesaistīt arī personāla atlases kompāniju, kas varētu uzrunāt potenciālos kandidātus.

Kaimiņš neizslēdz, ka pēc tam vajadzēs lemt par to, vai nebūtu jāpārskata likumā ierakstītais SEPLP locekļu atalgojums. Šobrīd tas sanāktu mazāks nekā 2500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

1

“Mazliet pagarinot šo termiņu līdz 30.martam, es domāju, ka sapratīsim to temperatūru, ja tā var izteikties, par ko īsti šiem kandidātiem ir vairāk vēlmes vai bažas. Bet to temperatūru mēs saprastu mazliet vairāk uz to 30.martu. Šī atalgojuma problēma – personīgi es uzskatu, ka tas ir aktuāls jautājums. Bet nu no otras puses šajā visā pandēmijas notikumu virpulī, kas šobrīd notiek Latvijā, ar dažnedažādām citu instanču atalgojuma sistēmām un veidiem – manuprāt, vēl mazliet mēs varam pagaidīt ar šo diskusiju. Vismaz līdz 30.martam,” saka Kaimiņš.

Valsts amatpersonu atlīdzības likumā jaunās padomes locekļu algas noteiktas identiskas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), no kuras jaunā institūcija pārņems sabiedrisko mediju pārraudzības funkcijas. SEPLP būs Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kapitāldaļu turētāja. Valdes locekļu algas šajos medijos ir vismaz divas reizes lielākas nekā tās ir paredzētas uzraugiem, lēš Kaimiņš.

Ja Saeima kandidātu pieteikšanos ir izsludinājusi jau atkārtoti, tad tik ļoti nesteidzas abu pārējo padomes locekļu iesniedzēji. Viena no tiem ir Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Valsts kancelejas direktora vadītās padomes sastāvā ir gan ierēdņi, gan nevalstisko organizāciju ievēlēti pārstāvji. Pretstatā Saeimai, kur lēmumu par to, kuru no kandidātiem virzīt balsojumam, galu galā pieņems politiķi, NVO memoranda padome vienojusies, ka atlase notiks konkursā ar vairākām kārtām, kur pretendentus vērtēs speciāli izveidota komisija.

Gala lēmums par komisijas sastāvu un kritērijiem, pēc kuriem tiks vērtēti kandidāti, gaidāms tuvāko nedēļu laikā. Pēc tam tiks izsludināts arī pats konkurss, stāsta padomes vadītāja vietnieks, NVO pārstāvis Andris Gobiņš: “Vai beigu beigās patiešām šis konkurss būs veiksmīgs vai neveiksmīgs – tas ir atkarīgs no konkrētajiem pieteikumiem.

Ja piesakās divi vāji kandidāti, tad arī tieši par to mēs runājām memoranda padomes darba grupā – ka labāk tad nevirzīt nevienu un atkārtot procesu, nevis dzīvot ar viduvējību.”

1

Tas, ka Saeimai pagaidām nav veicies ar sava pārstāvja atrašanu, Gobiņu neizbrīna: “Mums liels pārsteigums tas nav, jo prasības, ko likumdevējs ir izvirzījis padomes locekļiem, ir ļoti augstas. Ir tikai trīs padomes locekļi, kuriem ir pusgada laikā, ja es pareizi atminos, ir jāizstrādā mediju apvienošanas plāns... (..)

Mēs prasām īstenībā ideālo cilvēku šai padomei, un, ja skatās pretī, ko atkal likumdevējs ir noteicis kā sagaidāmo algu, ko saņem cilvēks, tā nav pati augstākā.

1

Tas nav salīdzināms un pat nav tuvu tam, ko Vakcinācijas centrā [birojā] cilvēki šobrīd saņem.”

Trešo padomes locekli saskaņā ar likumu izvirza Valsts prezidents. Egils Levits pretendentus konkursā gan nemeklēs, stāsta viņa padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte: “Valsts prezidents ļoti labi pazīst akadēmisko un mediju vidi. Un kandidāts tiks uzrunāts. Šobrīd mēs pārrunājam iespējamos kandidātus, bet neviens vēl nav uzrunāts. Katrā ziņā tiks ņemta vērā šī kandidāta līdzšinējā darbība. Jo tas nevar būt nepazīstams cilvēks. (..) Tam ir jābūt cilvēkam, kurš saprot, ka sabiedriskais medijs ir dibināts tāpēc, lai tas veicinātu Latviju kā nacionālu, demokrātisku, tiesisku valsti. Viņam jāsaprot, ka sabiedriskā medija pienākums ir nodrošināt viedokļu daudzveidību un profesionāli ētisku žurnālistiku.”

Neviens no prezidenta komandas uz šo amatu nepretendēs, arī viņa pati ne, uzsver Ēlerte. Savukārt Saeimas pirmā neveiksme kandidātu atlasē ir signāls tam, ka atalgojuma jautājums būtu jāatrisina vēl pirms kandidātu uzrunāšanas, uzskata prezidenta padomniece.

“Gan valdībai, gan Saeimai būtu jāsaprot, ka šis ir ārkārtīgi, ārkārtīgi atbildīgs darbs, jo sabiedriskais medijs veido sabiedrisko domu. Tam ir jābūt līderim mūsu informācijas telpā. Un no tā, cik kvalitatīva ir šī telpa, pēc būtības ir atkarīgs, cik kvalitatīva ir demokrātija, kādas ziņas cilvēki uzzina, ko viņi diskutē. Un, protams, atalgojuma jautājums ir problēma. (..) Prezidents zina šo problēmu, un, iespējams, ka savu iespēju robežās viņš arī par to runās,” sacīja Ēlerte.

Visi SEPLP locekļu virzītāji “de facto” pauda cerību, ka vasarā padome varēs uzsākt darbu. Līdz brīdim, kad jaunā padome tiks izveidota, sabiedriskos medijus turpinās pārraudzīt NEPLP. Pēc izveidošanas SEPLP būs liela loma citu sabiedriskajiem medijiem būtisku figūru izvēlē. Likumā noteikts, ka padome ievēlē amatā un atbrīvo no tā Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio valžu locekļus, galvenos redaktorus un sabiedrisko mediju ombudu.

Uz augšu
Back