/nginx/o/2019/04/21/11967914t1h6055.jpg)
Arvien vairāk liekas, ka dzīvības parādīšanās un eksistence šeit uz Zemes ir vien pārsteidzoši veiksmīga sagadīšanās. Jaunā Piena Ceļa vēstures analīzē zinātnieki gan noskaidrojuši, ka labākā dzīvības parādīšanās vieta un laiks nav šeit un tagad, bet gan mūsu galaktikas nomalē pirms sešiem miljardiem gadu.
Šajā īpašajā vietā un laikā varētu pastāvēt apdzīvojama pasaule, kas vislabāk būtu pasargāta no gamma stariem un supernovām, kas kosmosu “piesārņo” ar nāvējošu radiāciju, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Astronomy & Astrophysics”.
Tiesa, pirms 4 miljardiem gadu mūsu galaktikas centrālie reģioni, to skaitā Saules sistēma, kļuva dzīvībai tikpat droši kā galaktikas nomales.
“Mūsu pētījums parāda, ka pirms 6 miljardiem gadu un agrāk Piena Ceļš, izņemot tā perifēros reģionus, kur atradās relatīvi maz planētu, tika pakļauts daudziem sprādzieniem, kas potenciāli varētu rosināt masu izmiršanas,” skaidroja astronoms Rikardo Spinelli.
Kosmiskie sprādzieni nav joka lieta. Tie ir ārkārtīgi spēcīgi notikumi, piemēram gamma staru uzplaiksnījumi un supernovas, kas kosmosā raida lielu daudzumu radiācijas. Šie sprādzieni ir tik intensīvi, ka var potenciāli apdraudēt dzīvību uz planētas.
Arī zeme pret to nav imūna. Masu izmiršanas vēstures laikā ir saistītas ar supernovām. Gamma staru uzliesmojumi ir retāki, tomēr daudz spēcīgāki par supernovām, tāpēc vēl iznīcinošāki.
Abi šie procesi ir saistīti ar zvaigznes dzīves ciklu. Supernova notiek, kad masīva zvaigzne sasniedz sava dzīves cikla beigas, vai arī baltajam pundurim kļūstot nestabilam. Abi šie scenāriji beidzas ar masīvu sprādzienu.
Gamma staru uzliesmojumi savukārt rodas, kad zvaigzne kļūst par neitronu zvaigzni jeb melno caurumu. Piena Ceļa galaktikā gan nekas tāds vēl nav novērots.
Zinātnieki uzskata, ka gamma staru uzliesmojums pirms 450 miljoniem gadu bija vainojams pie masu izmiršanas vēl pirms dinozauru laikmeta.
“Supernovas ir daudz biežāka parādība reģionos, kur veidojas masīvas zvaigznes. Savukārt gamma staru uzliesmojumi biežāk norisinās zvaigžņu veidošanās reģionos, kur vēl ir maz smago elementu,” izdevumam "Science Alert" stāstīja astronoms Džankarlo Girlanda.
Lai noskaidrotu dzīvībai drošāko vietu, pētnieku komanda izveidoja Piena Ceļa evolūcijas vēstures modeli, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, kur visticamāk varētu veidoties supernovas vai gamma staru uzliesmojumi.
Modelis paredzēja, ka galaktikas centrālie reģioni veidojās ātrāk nekā nomales. Piena Ceļa centrs bija daudz aktīvāks gan zvaigžņu veidošanās, gan kosmisko sprādzienu ziņā. Laika gaitā zvaigžņu veidošanās ātrums centrā samazinājās, bet palielinājās galaktikas nomalēs.
Kad visums vēl bija jauns, tas lielākoties bija pilns ar ūdeņradi un hēliju. Tās ir gāzes, no kurām veidojās pirmās zvaigznes. Smagākie elementi veidojās vēlāk. Zvaigznēm mirstot, Piena Ceļa centrālie reģioni kļuva bagātāki ar smagajiem elementiem un metāliem. Rezultātā sanāk, ka galaktikas nomales bija drošākas nekā tās centrs.
“Lai arī gamma staru uzliesmojumi ir retāki par supernovām, tie var izraisīt masu izmiršanas no lielāka attāluma,” raksta pētnieki.
