Piecas 20. gadsimta ietekmīgākās sievietes arhitektūrā

FOTO: Wikimedia Commons

Sieviešu vēstures mēnesī, martā, atzīmējam piecas iedvesmojošas un progresīvas sievietes, kas ir atstājušas neatsveramu arhitektūras mantojumu. Laikā, kad sievietes galvenais uzdevums bija veikt mājas soli, šīs arhitektes iemina jaunas takas, radot ievērojamus arhitektūras šedevrus. Lūk, viņu stāsti.

Mariona Mahonija Grifina (1871-1961)

FOTO: Austrālijas Nacionālā bibliotēka

Mariona Mahonija Grifina, dzimusi 1871. gadā Čikāgā, bija viena no pirmajām licencētajām arhitektēm sievietēm pasaulē. Būdama pirmā Frenka Loida Raita darbiniece, Grifina strādāja pie tādiem projektiem kā Fišvika nams Austrālijā un Henrija Forda privātmājām Mičiganā, kas paplašināja Amerikas Prairijas skolas arhitektūras stilu ASV, Indijā un Austrālijā. Kaut arī Marionas talants viņas dzīves laikā netika patiesi novērtēts, tagad viņu atceras kā vienu no izcilākajām arhitektēm vēsturē.

FOTO: Wikimedia Commons

Džūlija Morgana (1872-1957)

FOTO: Wikimedia Commons

Būdama pirmā sieviete, kas uzņemta arhitektūras programmā Nacionālajā Parīzes mākslas skolā, un pirmā licencētā sieviete arhitekte Kalifornijā, Džūlija Morgana bija pioniere visās šā vārda nozīmēs. Laikā, kad lielākoties sievietes arhitektes strādāja arhitektu birojos līdzās vīriešiem, Morgana atvēra savu biroju un radīja vairāk nekā 700 ēku. Viņas ievērojamākais darbs ir mediju magnāta Viljama Randolfa Hērsta pils, pie kura arhitekte strādāja gandrīz trīs gadu desmitus. 2014. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti, kas saņēma AIA zelta medaļu, kuru viņai pēc nāves piešķīra Amerikas Arhitektu institūts.

FOTO: Wikimedia Commons

Norma Merrika Sklareka (1926-2012)

FOTO: Collection of the Smithsonian National Museum of African American History and Culture

Norma Merrika Sklareka, kas dēvēta par Rosu Parku arhitektūrā, radīja pilnīgi jaunu ceļu sievietēm arhitektēm. Kā pirmā afroamerikāņu sieviete, kurai oficiāli piešķīra arhitektes licenci gan Ņujorkā, gan Kalifornijā, viņa izstrādāja ievērojamus objektus no Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības Tokijā līdz Klusā okeāna dizaina centram un Losandželosas Starptautiskās lidostas stacijai “Terminal One”. 1985. gadā viņa sadarbojās ar Margo Sīgelu un Ketrīnu Daimondu, lai atvērtu vienu no lielākajiem sievietēm piederošajiem arhitektu birojiem valstī. Sklareku atceras ne vien viņas arhitektoniskās meistarības dēļ, bet arī nelokāmā atbalsta dēļ, ko viņa sniedza citām sievietēm šajā jomā.

FOTO: Wikimedia Commons

Zaha Hadīda (1950-2016)

FOTO: Wikimedia Commons

Irākas izcelsmes britu arhitekte Zaha Hadīda, kuru The Guardian raksturo kā “līkņu karalieni”, bija pazīstama ar futūrisku, izliektu ēku dizainu, kas lika pārdomāt dizaina iespējas un izpausmes. Dzimusi 1950. gadā Bagdādē, Irākā, pēc matemātikas studiju pabeigšanas Beirūtā topošā arhitekte pārcēlās uz Londonu, kur 1972. gadā sāka studijas arhitektūrā. No Guandžou operas nama Ķīnā un Pekinas lidostas līdz Heidara Alijeva centram Azerbaidžānā, Londonas akvatikas centram un Tilta paviljonam Saragosā, Hadīda radīja drosmīgus dizainus, kas izpleta arhitektūras robežas. 2004. gadā Hadīda kļuva par pirmo sievieti, kas saņēmusi prestižāko balvu arhitektūrā – Prickera balvu. 2016. gadā Hadīda negaidīti aizgāja mūžībā, taču viņas ēkas joprojām liecina par viņas neparasto redzējumu un nebeidzamo radošumu.

FOTO: Wikimedia Commons

Kazujo Sejima (1956-)

FOTO: Wikimedia Commons

2010. gadā japāņu arhitekte kļuva par otro sievieti pasaulē, kas kopā ar savu kolēģi Rjue Nisidzavu, ar kuru 1995. gadā dibināja Tokijā bāzēto arhitektūras firmu “SANAA”, saņēma Prickera arhitektūras balvu. Sejima ir pazīstama ar tīru modernisma ēku projektēšanu, kas iedvesmotas no viņas izcelsmes kultūras mantojuma. Sejima ir strādājusi pie projektiem visā pasaulē, no Amerikas Savienotajām Valstīm līdz Spānijai un beidzot ar Japānu. Viņas ievērojamākie darbi ir 21. gadsimta Laikmetīgās mākslas muzejs Kanazavā un Jaunais modernās mākslas muzejs Ņujorkā.

FOTO: Wikimedia Commons
Uz augšu
Back