"Bija tikai viena izvēle - bēgt." Uz Lietuvu aizbēgušā baltkrievu taksista stāsts (11)

Aleksejs ar savu stāstu dalījies ar portālu "Hrodna.life". 31 gadu vecais vīrietis līdz aizturēšanai 2020.gada 11.augustā strādāja par taksistu. Kā zināms, 9.augustā pēc 26 gadus pie varas esošā Aleksandra Lukašenko pasludināšanas par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu uzvarētāju sākās plaši protesti. Demonstrāciju trešajā dienā Alekseju ar vairākiem draugiem aizturēja un piekāva OMON kaujinieki, kuri piedalījās vardarbīgā protestu apspiešanā. Taču vēlāk Aleksejs un vēl kāds viņa draugs tika apsūdzēti, ka viņi esot bijuši vardarbīgi pret omoniešiem. 

Aleksejs sevi uzskata par cietušo; nekādā gadījumā par vainīgo.

"Negribējās līdz pēdējam"

Aleksejs atzīst, ka lēmums bēgt uz Lietuvu esot bijis izmisuma solis. "Man bija tikai viena izvēle - bēgt. Es esmu cietušais, bet man grasās piespriest trīs gadus kolonijā. Pēc tā, kas notiek valstī, man vienkārši nebija ticības Baltkrievijas tiesu sistēmai. Godīgi sakot, man negribējās bēgt līdz pēdējam, taču nācās pieņemt lēmumu - sēdēt cietumā vai aizbraukt no valsts," viņš stāsta.

Aleksejs Baltkrievijas-Lietuvas robežu slepus šķērsoja naktī. "Bija bail," viņš atceras. "Man nebija pārliecības, vai spēšu tikt līdz Lietuvas pusei. Tādās situācijās vienmēr pastāv risks. Tāpēc jāskrien tikai uz priekšu. Man izdevās pārrāpties pāri žogam un nokļūt Lietuvas teritorijā. Pēc dažām minūtēm klāt piebrauca robežsargu mašīna. Viņi jautāja, kāpēc šeit atrodos. Pārbaudīja manu mugursomu un aizveda uz priekšposteni."

Aleksejs lūdza politisko patvērumu. Robežsargi viņu sākumā ievietoja īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.

"Man uzreiz teica, lai ne no kā nebaidos. Neviens mani netaisās izdot Baltkrievijai.

Lūdza aprakstīt savu situāciju un kāpēc prasu patvērumu Lietuvā. Pēc tam ieradās migrācijas dienesta pārstāvis, un mani izlaida," stāsta Aleksejs.

Pagaidām viņš atrodas karantīnā turpat robežsargu postenī un gaida Covid-19 testa rezultātus. Pēc karantīnas perioda viņu pārvedīs uz bēgļu nometni.

Tiesāšana Baltkrievijā

"Pēc augustā piedzīvotās piekaušanas man pasliktinājās veselība. Tā bija nepamatota vardarbība pret mani un citiem mierīgajiem Baltkrievijas pilsoņiem. Tā tas nedrīkst būt. Esmu gatavs atgriezties Baltkrievijā, kad likumi sāks darboties pilsoņu labā," norāda Aleksejs.

2020.gada augustā viņš vērsās Baltkrievijas Izmeklēšanas komisijā ar iesniegumu, lūdzot izmeklēt to, ka OMON darbinieks ir viņu smagi piekāvis. 2021.gada janvārī viņš saņēma atbildi - komisija atsakās ierosināt krimināllietu "nozieguma sastāva neesamības" dēļ.

Taču pret Alekseju tika ierosināta lieta par vardarbību pret likumsargiem. 22.februārī prokuratūra prasīja piemērot Aleksejam trīs gadu cietumsodu, kā arī aizturēt viņu līdz sprieduma pasludināšanai. Tika arī pieprasīta Alekseja automašīnas konfiskācija un tiesas izdevumu kompensācijas piedzīšana.

3.martā viņam Grodņas tiesā bija jāsaka pēdējais vārds, pirms tiesa pieņem lēmumu. Viņš bija sagatavojis runu 35 lappušu garumā.

"Tas, kas ar mani notika 2020.gada 11.-12.augustā, ir smaga trauma - kā fiziska, tā arī morāla," uzsver Aleksejs. "Ar to ir grūti sadzīvot, nospiedums saglabāsies visu mūžu. Nevienam nenovēlu pieredzēt tādas fiziskās sāpes, kādas jutu es. Nenovēlu to pat tiem, kuri man to nodarīja. Piedzīvoto varētu salīdzināt ar grāmatu un filmu par Otro pasaules karu varoņiem - karagūstekņiem, kurus pazemo fašisti."

Gūtu traumu dēļ Aleksejs Grodņā ieguva invalīda statusu. 2020.gadā viņam nācās veikt divas operācijas, un arī Lietuvā viņš grasās lūgt medicīnisko palīdzību. Ar Alekseju jau esot sazinājušās labdarības organizācijas, kuras palīdz patvēruma meklētājiem no Baltkrievijas.