Armēnijas premjers atlaidis ģenerālštāba priekšnieku (1)

Gasparjana vietā Pašinjans izvirzījis ģenerālleitnantu Artaku Davtjanu un lūdzis prezidentu apstiprināt viņu ģenerālštāba priekšnieka amatam.

Pēc militārā konflikta ar Azerbaidžānu Kalnu Karabahā pret Pašinjanu tiek izdarīts spiediens atkāpties no amata.

Arī Gasparjans februārī aicināja Pašinjanu atkāpties, bet premjers to nodēvēja par apvērsuma mēģinājumu un sāka procesu Gasparjana atlaišanai.

Pērnā gada 9.novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.

Vienošanās paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Uzreiz pēc pamiera parakstīšanas Erevānā un citviet Armēnijā sākās plaši protesti pret valdību, to dalībniekiem pieprasot premjera demisiju.

Opozīcijas atbalstītāji otrdienas vakarā nobloķēja ieejas parlamentā, paziņojot, ka nedosies prom, kamēr Pašinjans nebūs atkāpies, ziņo aģentūra IFAX.

Neskatoties uz protestiem un strīdiem ar armijas komandieriem, Pašinjans negrasās atkāpties.

Premjers februārī paziņoja, ka kaujās Kalnu Karabahā izmantotās Krievijas raķetes "Iskander" nav sprāgušas. Bruņoto spēku komandiera vietnieks to noliedza, un pēc tam viņš tika atlaists.

Gasparjans un vēl aptuveni 40 militārpersonas pēc tam pieprasīja Pašinjana atkāpšanos.

Pašinjans jau februārī mēģināja atlaist Gasparjanu, bet Armēnijas prezidents Armens Sarkisjans nobloķēja šo soli. Taču Pašinjans mēģināja vēlreiz un šoreiz viņam tas izdevies.

Gasparjans paziņojis, ka apstrīdēs atlaišanu administratīvajā tiesā.

"Es turpināšu kalpot tēvzemei un armēņu tautai citādā statusā," sacīja Gasparjans, piebilstot, ka pašreizējās krīzes atrisinājums būs iespējams tikai tad, kad Pašinjans atkāpsies un tiks sarīkotas jaunas vēlēšanas.