Pētījums: globālā sasilšana dzīvi tropos varētu padarīt neiespējamu (6)

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Geoscience”, zinātnieki aplēsuši: ja pasaules valstis spēs saglābāt globālo sasilšanu 1,5 grādus pēc Celsija virs pirmsindustriālā līmeņa, tropos gaisa temperatūrās nepārsniegs “izdzīvošanas robežu”. Tomēr, ja tā labā nekas netiks darīts un minētais mērķis netiks sasniegts, tad tropi var kļūt par cilvēkam neapdzīvojamu teritoriju. 

Pētījumā zinātnieki koncentrējās uz mērījumu, ko dēvē par “wet-bulb” temperatūru, kas atbilst gaisa siltumam un mitrumam. Šis mērījums ir līdzīgs tam, ko laikapstākļu vērotāji dēvē pat siltuma indeksu. 

“Ideja ir tāda, ka ķermenis nereaģē tikai uz temperatūru, bet arī uz mitrumu,” teica klimata zinātniece Kristīna Dāla, kura šajā pētījumā nepiedalījās. 

Ķermenis sevi atdzesē ar sviedriem un to iztvaikošanu no ādas. Zināmā siltuma-mitruma punktā kļūst “termodinamiski grūti” tam notikt, viņa skaidroja. 

Zinātnieki uzskata, ka “wet-bulb” temperatūras limits, lai cilvēks varētu izdzīvot, ir 35 grādi pēc Celsija. Lai arī cilvēku spēja paciest dažādas temperatūras ir atšķirīga, tomēr 35 grādi pēc Celsija ir slieksnis pat izturīgākajam un rūdītākajam cilvēkam. 

Cilvēka organisma iekšējā temperatūra ir vidēji 37 grādi pēc Celsija. Ādas temperatūrai ir jābūt nedaudz zemākai, lai iekšējais siltums plūstu uz ādu. Ja tā nav, tad cilvēka iekšējā temperatūra var strauji pieaugt. 

“Augsta ķermeņa iekšienes temperatūra ir bīstama un pat nāvējoša,” rakstīja pētnieki. 

Pētījumā zinātnieki izveidoja projekcijas, kā globālā sasilšana varētu ietekmēt “wet-bulb” temperatūras tropos jeb 20 grādu uz ziemeļiem un dienvidiem no ekvatora. Šajā teritorijā ietilpst arī Amazones lietusmeži, liela daļa Āfrikas, Indijas pussala un Dienvidaustrumāzijas daļas. 

Pētnieki sāka ar teoriju, ka tropu reģionos vietējo “wet-bulb” temperatūru kontrolē diezgan vienkārša atmosfēras dinamika. Pēc tam viņi izmantoja desmitiem gadu laikā apkopotu informāciju no laikapstākļu stacijām, lai apstiprinātu minēto teoriju. 

Pēc tam zinātnieki spēja noskaidrot – ja globālā sasilšana tiks limitēta līdz 1,5 grādiem pēc Celsija virs pirmsindustriālā līmeņa, tad mēs varētu izvairīties no skarbākā scenārija. 

Parīzes nolīgumā minēts, ka mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu zem 2 grādiem pēc Celsija (vēlams, 1,5 grādiem) virs pirmsindustriālā līmeņa. 

“Liels karstums bieži izraisa nāvējošu pārkaršanu. Siltāks klimats arī rosina gaisa piesārņojumu, kas var izraisīt dažādas hroniskās kaites, to skaitā sirds un plaušu slimības,” piebilda Dāla.