Covid-19 pasu nepieciešamība iekšzemē būtu vērtējama vasarā, kas varētu būt brīdis, kad jebkurš Latvijas iedzīvotājs brīvi izvēlētā laikā un vietā varēs saņemt Covid-19 vakcīnu, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Viņš arī atzinīgi novērtēja valdības pieeju ierobežojumiem, par kuriem tā vienojās otrdienas vakarā.
Valsts prezidents Covid-19 pasu ieviešanu Eiropas Savienības valstīs vērtē kā loģisku soli, jo šajā kopienā robežas ir principā atvērtas. "Protams, tie cilvēki, kuri ir vakcinējušies, tie mazāk apdraud gan sevi, gan citus, tādēļ attiecībā uz tiem šie ierobežojumi vairs nav proporcionāli," sacīja Valsts prezidents un uzsvēra, ka ierobežojumiem jābūt proporcionāliem, jo apdraudējums samazinās.
Levits atzīmēja, ka par Covid-19 pasu ieviešanu vajadzētu domāt tajā brīdī, kad Latvijā būs situācija, kad visi, kas grib, var brīvi vakcinēties. "Un tas ir atkarīgs no šī cilvēka, vai viņš vakcinējās, un tad ar mazāku sevis un citu apdraudējumu var iet sabiedrībā vairāk nekā līdz šim," sacīja Valsts prezidents.
Viņš gan piebilda, ka patlaban Covid-19 pasu ieviešanu iekšzemē neuzskata par vajadzīgu, jo Latvijā vēl nav iespēja brīvi sarunāt vietu un laiku, lai vakcinētos pret Covid-19.
Kā atklāja Valsts prezidents, Izraēlā Covid-19 pases darbojās veiksmīgi. Tur lielākā daļa cilvēku ir vakcinēti, un tie, kuri ir vakcinēti, brīvi var pārvietoties, ejot uz restorāniem un teātriem.
"Tas dod lielāku vilkmi un motivāciju vakcinēties tiem, kas vēl šaubās. Par to runā arī Francijā un citās valstīs. Domāju, ka tas vairāk vai mazāk Eiropā tiks ieviests," pauda Valsts prezidents.
Savukārt, vērtējot valdības otrdien pieņemto konceptuālo lēmumu par priekšlikumiem Covid-19 ierobežošanā, prezidents pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) atzina, ka lēmums ir ļoti adekvāts un piemērots.
Viņš uzsvēra, ka valdības plānotie pasākumi ir stabilizējoši, un atzinīgi novērtēja Operatīvās vadības grupas darbu, kas bija sagatavojusi vairākas alternatīvas. Pēc prezidenta paustā, viena iespēja bija lokdauns, otra - atvērt visu vaļā, trešā - turēt visu ciet, bet ceturtā - stabilizējošie, precīzie un elastīgie pasākumi, kas piemēroti katrai situācijai. Turklāt vēlāk šos priekšlikumus var arī nedaudz koriģēt, atgādināja Levits.
Levitaprāt, šie pasākumi uzrāda arī zināmu perspektīvu - ja viss iet labi, tad drošības pasākumus var mazināt. Prezidents atkārtoti uzsvēra, ka valdības pieeja ir laba un viņš to atbalsta, jo šie pasākumi ne tikai lēnām varētu mazināt saslimstību, bet tie ir piemēroti arī katrai nozarei.
Valsts prezidents žurnālistiem sacīja, ka ar premjeru pārrunāts valdības stabilitātes jautājums, situācija koalīcijā un valdībā. Levits atzīmēja, ka par to runā visa sabiedrība.
Viņa skatījumā, Latvija patlaba atrodas krīzes vidū, un šādos apstākļos mainīt valdību būtu neprātīgi.
"Mēs atceramies, kas bija pēc Saeimas vēlēšanām, kad trīs mēnešus bija zināma haotiska darbība. Pagaidu valdība funkcionēja, parlamentā nebija īsti vairākuma. Domāju, ka, meklējot šajā komplicētajā politiskajā situācijā kaut ko principiāli jaunu, varam ieiet purvā, un tas praktiski nav iespējams," uzsvēra valsts pirmā persona.
"Domāju, ka tas ir pareizi un sabiedrības interesēs, lai valdība turpina un uzlabo savu darbu, ko tā arī dara. Cits jautājums, vai ir iespējama ministru nomaiņa, un vakar Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka tas ir iespējams. Arī es uzsveru, ka parlamentārā sistēmā tas vienmēr ir iespējams. Tas ir atkarīgs no Ministru prezidenta, vai viņš var sastrādāties ar attiecīgo ministru," skaidroja Levits.
Prezidents arī norādīja, ka tas ir atkarīgs no tā, vai, Ministru prezidenta ieskatā, ir iespējas tikt pie tāda jauna ministra, kas dotu kaut ko principiāli labāku un dotu savu pienesumu valdības darbam kopumā.
Tāpat Levits pavēstīja, ka ministru darbs tiek vērtēts visu laiku, un to dara gan sabiedrība, gan Ministru prezidents, gan arī Valsts prezidents. Valsts pirmā persona atzīmēja, ka,
ja sadarbība klibo, tad tas ir Ministru prezidenta uzdevums izteikt savu viedokli, vai ministra maiņa ir nepieciešama vai nav.
Runājot par to, vai nepastāv bažas, ka sabiedrība neuztvers nopietni Covid-19 ierobežojumus, par kuriem valdībā panāca konceptuālu vienošanos, jo ierobežojumi kardināli nemainās, Valsts prezidents piekrita, ka tie radikāli nemainās un principiāli ir līdzīgi tiem, kādi ierobežojumi ir patlaban.
Levits norādīja, ka dažās jomās ierobežojumi tiek pastiprināti, bet citās jomās - nedaudz mazināti. Viņš arīdzan sacīja, ka atšķirībā no citām Eiropas valstīm, Latvijā saslimstība neaug un lēni samazinās. Valsts pirmā persona atzīmēja, ka vēlme ir turpināt lēni krītošo tendenci, un ierobežojumi ir veids, kā to var darīt. Savukārt,
ja gadījumā saslimstība krietni palielinātos, tas noteikti, prezidenta ieskatā, atstātu daudz lielāku negatīvo iespaidu uz ekonomiku, nekā viens otrs iedomājas.
"Tajās valstīs, kur saslimstība ir izgājusi ārpus jebkādas kontroles, jo tās nebija pietiekami piesardzīgas, mēs redzam, ka tur saslimstības dēl tiek slēgtas ražotnes, jo strādnieki ir saslimuši ar Covid-19. Tas ir jāņem vērā. Es saku vēlreiz - šie ir adekvāti, mēreni drošības pasākumi un katrā nozarē tiek vētīs, kādi drošības pasākumi jāievēro, lai saglabātu un turpinātu saslimstības mazināšanos," skaidroja Levits.
Savukārt, runājot par vakcināciju pret Covid-19, valsts pirmā persona žurnālistiem sacīja, ka drīzumā Latvijā ienāks lielāks Covid-19 vakcīnu skaits, kas iesāks vakcinācijas procesu un būs skaidrākas izredzes, kā mēs varēsim "tikt ārā no visas šīs situācijas". Valsts prezidents uzsvēra, ka vakcinācijai ir jābūt pēc iespējas ātrākai.
Levits apsveica valdības lēmumu par vakcinācijas centru izveidi. Viņa ieskatā, tas ir pareizais solis, lai panāktu ātru masveida vakcināciju. Valsts prezidents norādīja, ka ir noteikta civilās aizsardzības sistēma, kā organizēt liela mēroga pasākumus sabiedrības drošībai.
"Tas viss ir jāņem vērā. Es ietieku ņemt vērā arī ārzemju pieredzi, kā tur darbojas lielie vakcinācijas centri. Mums nav jāizgudro ritenis no jauna. Tā ir ļoti laba perspektīva," žurnālistiem sacīja prezidents.
Prezidentam tika jautāts arī par valsts tēriņiem Covid-19 pandēmijas laikā, kas būtiski palielinājuši valsts parādu un, vai nav bažas, ka patlaban naudas izdale ir tik strauja, ka pastāv iespēja, ka tā ir nekontrolēta un, iespējams, ne vienmēr arī pamatota.
"Jā, šie lēmumi tiek pieņemti diezgan ātri, jo vajadzība bija nobriedusi. Es domāju, ka šie lēmumi ir pareizi, bet tagad mums ir jāskatās uz priekšu, ka lielā mērā valsts rezerves ir sasniegušas savu iespējamo robežu. Tagad mums būs jāiztiek ar to, kas mums ir, bet es domāju, ka šie divi lēmumi - pabalsti bērniem un senioriem - bija pareizi," žurnālistiem sacīja Valsts prezidents.
Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) martā ierosinās noteikumus Eiropas Savienības (ES) vakcinācijas "zaļajām caurlaidēm", blokam gatavojoties straujākā tempā īstenot imunizācijas kampaņas, pirmdien pavēstīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.
Šāda caurlaide cilvēkiem pakāpeniski sniegs iespēju "droši pārvietoties ES vai ārzemēs darba vai tūrisma mērķiem", viņa piebilda. ES notiek spraigas debates par to, kā šāda ES zaļā caurlaide varētu tikt izmantota.
Valstis, kuru tautsaimniecības lielā mērā atkarīgas no tūrisma, tādas kā Grieķija, kā arī lidsabiedrību lobijs vēlas, lai šis dokuments būtu kā vakcinācijas pase, kas ļautu imunizētajiem cilvēkiem izvairīties no testiem un karantīnas, dodoties ceļojumos.
Vairums ES valstu ar Vāciju un Franciju priekšgalā uzskata, ka tam laiks vēl nav pienācis. Tās bažījas, ka šāds solis radītu divu joslu sabiedrību, kur vakcinētie varētu baudīt dzīvi bez ierobežojumiem, kamēr vairākums, joprojām gaidot uz vakcīnām, turpinātu savas aktivitātes ierobežot.
