10. martā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija noraidīja iniciatīvu par eitanāzijas legalizāciju Latvijā. Platformā manabalss.lv šī iniciatīva bija savākusi vairāk nekā 10 500 iedzīvotāju parakstus, bet balsojumā 12 deputāti bija pret, kamēr divi atturējās. Respektīvi – pret bija visa ētikas komisija. Acīmredzot ir ļoti ētiski aizliegt neārstējami slimiem cilvēkiem brīvprātīgi pārtraukt savas ciešanas.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Šis viennozīmīgi ir jautājums, kura pilnvērtīgai izprašanai nepieciešams uzklausīt pēc iespējas lielāku daudzumu medicīnas nozares darbinieku, kas saskārušies ar neārstējamu cilvēku dzīvības saglabāšanu. Tieši tāpēc ētikas komisija sēdē aicināja izteikties precīzi divus medicīnas nozares speciālistus un ČETRUS kristīgo konfesiju mācītājus. Vai kādi nu tur katram oficiālie tituli – bīskapu, arhibīskapu, virspriesteri un metropolītu. 

Ārsti it kā bija par to, ka eitanāzija būtu OK, bet to baigi grūti ieviest, regulēt un vispār jau vispirms jātiek galā ar kovidnieku un jāsakārto paliatīvā aprūpe valstī. 

Tikmēr četri pieaicinātie vīrieši, kam patīk valkāt kleitas, protams, bija kategoriski pret šo nāves grēku. Jēzus cieta, tāpēc arī visiem pārējiem jācieš. Zbigņevs Stankevičs, piemēram, kā argumentu pieminēja viltus faktu par to, ka pirmā eitanāziju praktizējusi nacistiskā Vācija. Tāpat viņš ir pārliecināts, ka eitanāziju izmantos, lai atbrīvotos no veciem cilvēkiem un nebūtu jāmaksā pensijas. Pensionāru slepkavošanas vīzija ir tik klaji idiotiska, ka es to nemaz nekomentēšu un centīšos pēc iespējas ātrāk aizmirst, lai nepaliktu stulbāks. Par nacistiem gan precizēšu.