Kāpēc es šeit ienācu? Jaunā pētījumā skaidrots dīvainais “durvju efekts”

Durvis FOTO: Pixabay

Ja tu kādreiz esi iegājis istabā un pilnīgi aizmirsis, kāpēc tur atrodies un ko vēlējies izdarīt, tad zini – tu esi pieredzējis tā saucamo “durvju efektu”, kad, mainot atrašanās vietu, prāts teju restartējas, lai sagatavotos jaunai pieredzei un informācijai.

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “BMC Psychology”, zinātnieki raksta, ka “durvju efekts” (zināms arī kā atrašanās vietas atjaunināšanās efekts) ir īsts, tomēr tikai tad, kad mūsu smadzenes ir aizņemtas.  

Eksperimentu sērijā virtuālajā realitātē 74 brīvprātīgajiem dalībniekiem tika lūgts pārvietoties pa datora izveidotām 3D telpām, cenšoties atcerēties dažādus objektus no katras iepriekšējās istabas, piemēram, zilu konusu vai dzeltenu krustu. 

“Sākumā mēs vispār nenovērojām “durvju efektu”, tāpēc domājām, ka dalībnieki ir pārāk labi spēj visu atcerēties. Tāpēc mēs visu padarījām nedaudz sarežģītāku un uzdevām viņiem atpakaļskaitīšanas uzdevumus, kamēr viņi pārvietojās pa telpām. Tad parādījās aizmiršana, vēstot mums, ka dalībnieka prāta pārslogošana “durvju efektu” padarīja iespējamāku. Citiem vārdiem, “durvju efekts” parādās tikai tad, kad mūsu apziņa ir "ievainojamā" stāvoklī,” stāstīja psihologs Olivers Baumans. 

Nākamajos eksperimentos dalībniekiem lūdza iet pa sadalītiem gaiteņiem vai vērot citus dalībniekus, kas to dara, reizē veicot atmiņas uzdevumus. Arī šajos eksperimentos neparādījās “durvju efekts”. 

FOTO: BMC Psychology / Oliver Baumann

Tad kāpēc iepriekšējos pētījumos bija secināts, ka vietas maiņa spēj ietekmēt cilvēka atcerēšanās spēju? Pētnieki tagad saka, ka nozīme varētu būt dažādo virtuālo istabu vai gaiteņu līdzībai.

Pētnieki domā, ka nevis pašas durvis liek smadzenēm “restartēties”, bet gan pārvietošanās no vienas vietas uz citu, kas ir krasi atšķirīga no pirmās.  

“Labs piemērs ir pārvietošanās lielveikalā. Uzbraukšana ar liftu no viena stāva uz otru var neietekmēt mūsu atmiņu, tomēr pārvietošanās no stāvvietas uz veikalu gan var likt mums aizmirst, ko gribējām nopirkt,” skaidroja Baumans. 

Pat tad, kad pētījuma dalībniekiem tika uzdots prāta uzdevums, tie lielākoties neparādīja senākos pētījumos novēroto aizmiršanu. Tiesa, ir skaidrs, ka smadzeņu pārslodzei ir zināma loma šajā fenomenā. 

Informācija par to, kā krasa vides maiņa var ietekmēt cilvēka atmiņu, var palīdzēt atrast veidus, kā cīnīties ar šo “durvju efektu”. Ja tu tiešām vēlies izvairīties no aizmiršanas, kāpēc esi iegājis citā istabā, tad labākais veids ir veicamo uzdevumu vienmēr paturēt prātā, līdz tas ir izdarīts. 

Baumans uzsver, ka smadzeņu spēja sadalīt un pārvaldīt atmiņu var būt noderīga dažādās situācijās. 

“Ja smadzenes domā, ka tās atrodas citādākā kontekstā, tad atmiņa pieder jau citam informācijas tīklam,” piebilda Baumans.

Uz augšu
Back