Kā atjaunot savu organismu pēc saslimšanas, tai skaitā pēc Covid-19?

Kā uzlabot plaušu darbību?

Gan Covid-19 slimības laikā, gan pēc tās nopietni tiek ietekmētas plaušu funkcijas, tādēļ pacientam var būt ierobežota spēja veikt ikdienas aktivitātes, var būt sajūta par elpas trūkumu, sāpes vai spiedoša sajūta krūtīs un sēkšana elpojot. "Ja šādas pazīmes pastāv,

ieteicams veikt elpošanas vingrinājumus, kas atjauno elpošanas muskulatūras funkciju, uzlabo plaušu ventilāciju un atvieglo elpošanas sistēmas darbu," skaidro fizioterapijas klīnikas "SPARS" vadītāja un fizioterapeite Līga Līdumniece-Šulce.

Slimību ierosinātājiem patīk sekla elpa, tādēļ nepieciešams veikt elpošanu, plaušu ventilēšanu un krūškurvja mobilitāti uzlabojošus vingrinājumus gan profilaktiski, gan pie dažādām respiratorām saslimšanām.

Fizioterapeite norāda, ka viens no galvenajiem vingrinājumiem ir elpošana caur diafragmu, taču svarīgi atcerēties - ja vingrinājumi tiek veikti telpās, tās pirms tam ir jāizvēdina.

Par citiem iespējamiem elpošanas vingrinājumiem, ko veikt profilaktiski vai pēc saslimšanas ar Covid-19, nepieciešams konsultēties ar fizioterapeitu.

Kādus vitamīnus uzņemt slimošanas laikā un pēc tās?

Par papildu vitamīnu un uztura bagātinātāju uzņemšanu nepieciešams domāt jau saslimšanas laikā. Farmaceite Zane Melberga norāda: ārstējoties ar antibiotikām vai citiem medikamentiem, ieteicams uzņemt arī probiotiķus, kas stiprinātu zarnu mikrofloru, uzlabotu vielmaiņu un veicinātu labu pašsajūtu. Svarīgi sekot līdzi arī pareizai to lietošanai. Probiotikas nepieciešams uzņemt divas stundas pirms antibiotiku lietošanas, pretējā gadījumā labo baktēriju lietošanai nebūs jēgas, jo antibiotikas tās iznīcinās.

Pēc jebkuras saslimšanas organisms ir ievērojami novājināts, tādēļ, lai atjaunotu visas vitamīnu un minerālvielu rezerves organismā, būtiski uzņemt A, C, D un B grupas vitamīnus, jo īpaši vitamīnus A un C, kas nostiprina gļotādu un cīnās pret jaunu vīrusu nokļūšanu organismā.

Farmaceite norāda: lai uzturētu imunitāti, ieteicams lietot arī speciālus uztura bagātinātājus - vitamīnu kompleksus, kā arī papildus ieteicams lietot cinku, selēnu un dzelzi.

Farmaceite skaidro, ka svarīgi ievērot vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošanas devas. Ilgstoši lietojot pārāk lielas devas, ja patiesībā konkrētā vitamīna vai mikroelementa organismā nemaz netrūkst, pastāv iespēja pārdozēt, tādēļ

vitamīnus ieteicams lietot kursa veidā - ne ilgāk par trim mēnešiem.

Kā atsākt aktīvu dzīvesveidu?

Jāatceras, ka pēc jebkuras slimošanas nedrīkst strauji atsākt ierastās fiziskās aktivitātes, tas jādara pakāpeniski, slodzi saglabājot zemā vai vidējā līmenī - atkarībā no tā, cik smaga ir bijusi slimība. Nekādā gadījumā pēc slimošanas uzreiz nedrīkst atsākt intensīvas fiziskās aktivitātes, jo īpaši gripas, angīnas, plaušu karsoņa, dažādu infekciju un daudzu citu nopietnu slimību gadījumos. "Euroaptieka" farmaceite Zane Melberga norāda, ka plaušu slimību gadījumos, slimību ar tādiem simptomiem kā drudzis un sāpes locītavās, no sportošanas jāatsakās pilnībā. Ja pēc šādām slimībām cilvēks nebūs pilnībā izveseļojies, atsākot treniņus, tiks radīta pārslodze sirds muskulim, kad sirdij jāpumpē asinis un skābeklis cauri ķermenim daudz vairāk nekā parasti.

Slimība ir pienācīgi jāizārstē, pēc ārstēšanas nepieciešams rehabilitācijas jeb atjaunošanās posms, un tikai tad, kad cilvēks jūtas pavisam vesels, saņēmis ārsta atļauju, iespējams atsākt treniņus.

Fizioterapeite norāda, ka, atsākot aktīvu dzīvesveidu, ļoti svarīgi nesniegties pāri noguruma līmenim un nepieļaut pārgurumu. Visu veidu aktivitātes ieteicams sadalīt mazākās vienībās un atpūsties to starplaikos.

Pakāpeniski aktivitātes daudzums jāpalielina, sasniedzot fizisko aktivitāšu rekomendācijas - pats minimums vidējas intensitātes aktivitātes 150-300 minūtes nedēļā.

Kādu pārtiku uzņemt?

Paralēli vitamīnu lietošanai nevajadzētu aizmirst par dabīgajiem imunitātes spēcināšanas līdzekļiem, kurus iespējams uzņemt ar veselīgu un sabalansētu uzturu. Maldīgi domājam, ka tā piekopšana arī ikdienā ir sarežģīta, meklējot arvien jaunus aizbildinājumus, kāpēc veselīgs uzturs nevarētu būt ikdienas svarīga sastāvdaļa. Patiesībā viss ir pavisam vienkārši - uzturā jābūt pietiekamā daudzumā olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, ūdenim, kā arī vitamīniem. Vislielākais vitamīnu avots ir augļi un dārzeņi. Tiem būtu jāveido gandrīz puse no ikdienā uzņemto maltīšu daudzuma.

Pieauguša cilvēka diennakts deva ir 2-4 porcijas augļu un vismaz 3-4 porcijas dārzeņu, kas kopā ir ap 500 gramiem.

Vislabāk, ja uzturā ir dažādu krāsu augļi un dārzeņi, jo katrai krāsai ir savas bioloģiski aktīvās vielas un vitamīni. Izvēloties daudzveidīgus augļus un dārzeņus, organisms tiek nodrošināts ar lielu daļu tam nepieciešamo mikroelementu, tāpēc ikdienas maltītēs nepieciešams iekļaut vismaz divu atšķirīgu krāsu produktus. Piemēram, sarkanā krāsā (paprika, tomāti, ķirši, jāņogas) un zaļā krāsā (gurķis, brokolis, selerija, zirnīši). Uzturā ieteicams lietot arī zivis, gaļu, rīsus, pupiņas, riekstus un sēklas (nesālītus un necukurotus). Pēc slimošanas ieteicams atteikties no ātrajām uzkodām un pusfabrikātiem, cenšoties maltīti vairāk gatavot mājās.