Latvijā vismazāk Baltijā tērē sociālajai aizsardzībai

Ilustratīvs foto. FOTO: sal73it, Shutterstock.

Baltijas valstu tēriņi sociālajai aizsardzībai krietni atpaliek Eiropas Savienības vidējā rādītāja (19,3% no iekšzemes kopprodukta) - Igaunija šim mērķim bija atvēlējusi 13,2%, Lietuva - 12,3%, bet Latvija 12,1% no IKP, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" analītiķu apkopotā informācija.

Eiropas Savienības statistikas birojs "Eurostat" publiskojis analīzi par ES dalībvalstu budžeta tēriņiem 2019.gadā, kas liecina, ka vidēji visvairāk naudas Eiropas valstis atvēlējušas sociālajai aizsardzībai. Salīdzinot veselības nozarei atvēlētos budžeta līdzekļus no valstu IKP 2019.gadā, visvairāk veselībai atvēlējusi Lietuva - 6,3%, kam seko Igaunija - 5,3% un Latvija - 4,2%.

Starp Eiropas Savienības valstīm visvairāk līdzekļu sociālajai aizsardzībai atvēlējusi Somija (24% no IKP) un Francija (23,9%), bet vismazāk Īrija - 8,9%. Latvijā, kur valsts budžets attiecībā pret kopējo IKP 2019.gadā bija 38,4%, visvairāk līdzekļu tērēts sociālajai aizsardzībai (12,1%), izglītībai (5,8%) un veselības aprūpei (4,2%).

Tikmēr Igaunijā, kur budžeta izdevumi attiecībā pret IKP veidoja 38,9%, visvairāk naudas tērējusi sociālajai aizsardzībai (13,2% no IKP), izglītībai (6,0%) un veselības aprūpei (5,3%). Savukārt Lietuvā, kur valsts budžets veidoja 34,5% no IKP, visvairāk līdzekļu iedalīts sociālajai aizsardzībai (12,3% no IKP), veselības aprūpei (6,2%) un izglītībai (4,6%).

Salīdzinot budžeta izdevumus veselības aprūpei Eiropas Savienības valstīs, visvairāk naudas šim mērķim atvēlēja Austrija (8,3% no IKP), Dānija (8,2%) un Francija (8,0%). Savukārt visvairāk naudas izglītībai atvēlējušas Zviedrija (6,9% no IKP), Dānija (6,3%) un Beļģija (6,2%), pie tam Igaunija šajā sarakstā ieņem augsto ceturto vietu.

"Baltijas valstis sper soli pareizajā virzienā, investējot izglītībā, un īpaši strauja attīstība izglītības nozarē vērojama attiecībā uz IT sektoru. Informāciju tehnoloģiju speciālistu trūkst visā Baltijā, un pēdējos gadu laikā arvien jaunas IT izglītības programmas rada ne vien valsts, bet arī privātās izglītības iestādes. Piemēram, Igaunijā, kur IKP pieaugums 2019.gadā bija 4,3%, visstraujākā izaugsme bija vērojama tieši IT sektorā. IT nozare veido būtisku pienesumu Baltijas valstu budžetā, un Latvijas, Igaunijas un Lietuvas starpā vērojama sīva konkurence par IT speciālistu piesaisti. Šajā ziņā soli priekšā pārējām Baltijas valstīm ir Latvija, kas algu pieauguma ziņā IT nozarē apsteidz Igauniju un Lietuvu," stāsta Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" analītiķis Artjoms Umanets.

Salīdzinājumam Baltijas valstīm tuvējā Ukrainā 2019.gadā visvairāk līdzekļu tērējusi sociālajai aizsardzībai, sabiedriskajiem pakalpojumiem, sabiedriskajai kārtībai un aizsardzībai. Veselības aprūpei Ukraina atvēlēja vien 3,5% no IKP.

"Situācija Ukrainā ir ļoti sarežģīta. Ukrainas budžeta tēriņi sociālajai aizsardzībai veido vienu augstākajiem rādītājiem Eiropā, un to lielā mērā nosaka arī līdz šim neveiktā pensiju sistēmas reforma. Būtisku ietekmi uz budžeta tēriņiem rada arī ieilgušais militārais konflikts Donbasā, tādējādi būtiska izdevumu pozīcija Ukrainā ir arī armija un kopējais aizsardzības budžets," skaidro Umanets.

Uz augšu
Back