Pieaug prasības par Skotijas premjeres atkāpšanos

Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena. FOTO: AFP / Scanpix

Skotijas premjerministrei Nikolai Stērdženai piektdien nākas uzklausīt arvien uzstājīgākas prasības atkāpties saistībā ar samudžināto izmeklēšanu, kuru valdība ierosināja, lai pārbaudītu pret viņas priekšteci Aleksu Salmondu izvirzītas apsūdzības par seksuālu uzmākšanos.

Vēlāk Salmonds, kas bija Stērdženas priekštecis gan premjera krēslā, gan Skotu nacionālās partijas (SNP) līdera amatā, tiesā tika attaisnots visos 13 apsūdzības punktos par seksuālu uzmākšanos divām civildienesta ierēdnēm laikā, kad viņš ieņēma reģionālās valdības vadītāja amatu.

Jau iepriekš tiesa bija atzinusi, ka valdības veiktā izmeklēšana bijusi nelikumīga un neobjektīva. Turklāt šī prāva nodokļu maksātājiem izmaksāja vairāk nekā pusmiljonu mārciņu.

Stērdžena noliegusi Salmonda apgalvojumus, ka viņa 2018.gadā slepenas tikšanās laikā esot piedāvājusi iejaukšanos šajā lietā.

Salmonds apgalvo, ka viņš kritis par upuri sazvērestībai, kuras mērķis bijis panākt bijušā SNP līdera izspiešanu no sabiedriskās dzīves. Savukārt Stērdžena uzstāj, ka šie apgalvojumi esot absurdi.

Britu raidorganizācija "Sky News" ziņo, ka Skotijas parlamenta komiteja ceturtdien ar piecām balsīm pret četrām atzinusi, ka Stērdžena deputātus maldinājusi šajā lietā.

Komitejas ziņojums, kurā izvērtēta premjerministres, valdības amatpersonu un padomnieku rīcība pret Salmondu vērstās izmeklēšanas laikā, tiks oficiāli publicēts otrdien.

Taču paralēlu ziņojumu gatavo arī premjerministres neatkarīgais padomnieks ministru uzvedības kodeksa jautājumos Džeimss Hamiltons, kuram jāatbild uz jautājumu, vai Stērdžena apzināti maldinājusi parlamentu.

Ministru uzvedības kodekss nosaka, ka no ikviena valdības locekļa, kas maldinājis parlamentu, "tiek gaidīta atkāpšanās".

Stērdžena paziņojusi, ka viņa "pastāv uz visām liecībām", ko viņa 3.martā sniegusi astoņas stundas ilgušās noklaušināšanas laikā, un norādījusi, ka opozīcijas pārstāvji komitejā lēmumu pieņēmuši jau tad, kad vēl "nebija uzklausījuši ne vārda no liecībām".

Tikmēr opozīcijā esošo Skotijas konservatīvo līderis Ross Duglass paziņojis, ka Stērdženai jāatkāpjas nekavējoties.

"Mēs nedrīkstam pieļaut precedentu, ka Skotijas premjerministrs maldina Skotijas parlamentu, bet tiek sveikā cauri," uzsvēris Duglass.

Arī skotu leiboristu līderis Anass Sarvars norādījis, ka no tā ir atkarīgi Skotijas "sabiedriskās dzīves standarti".

Vēl nesen tika prognozēts, ka maijā gaidāmajās reģionālajās vēlēšanās SNP iegūs absolūto vairākumu, taču nesenās aptaujas liecina, ka Stērdženas un Salmonda konflikta rezultātā skotu nacionālistu pārsvars sācis dilt.

Stērdžena uzstāj, ka pārliecinoša uzvara vēlēšanās viņai nodrošinās mandātu atkārtota neatkarības referenduma sarīkošanai, pret ko kategoriski iebilst Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

2014.gadā notikušajā referendumā 55% skotu nobalsoja par palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā, taču neatkarības atbalstītāji apgalvo, ka kopš breksita situācija esot mainījusies.

2016.gada referendumā par dalību Eiropas Savienībā (ES), nedaudz vairāk nekā 60% skotu nobalsoja par palikšanu blokā, kamēr Lielbritānijā kopumā vairums vēlētāju atbalstīja aiziešanu no ES.

Uz augšu
Back